JL un TP nesarunāšanās apdraud valsti

© f64

Pat ja šodienas balsojums būs pozitīvs un Saeima dos pilnvarojumu valdībai slēgt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas, visticamāk, notiks ar opozīcijas, nevis Tautas partijas (TP) balsīm.

Līdz ar to šis balsojums nozīmēs, ka Valda Dombrovska (JL) valdība ir mazākuma valdība un uz TP balsīm vairs nevar paļauties. "Tādā gadījumā mēs ceturtdien būsim jau pavisam citā realitātē," izteicās kāds informēts vērotājs, kurš uztur kontaktu ar vairāku partiju politiķiem. No procesā iesaistītajiem dzirdēts vienots viedoklis, ka pie strupceļa vainojama gan TP, kuras līderis Andris Šķēle, pēc daudzu domām, "spēlē uz to, lai valstī būtu aizvien sliktāk, jo tikai tā viņš var cerēt celt katastrofāli zemos reitingus", gan Jaunais laiks (JL), kas kā premjera partija nebija izdarījusi visu kompromisa panākšanai un lielākas pūles veltīja kuluāru sarunām ar opozīciju, nevis ar koalīcijas partneri TP.

Zatlers varētu piedāvāt kompromisu

Balsojuma priekšvakarā trešdien nebija skaidrs, vai tas neizgāzīsies. Pašā vakarā bija signāli no premjera partijas, ka dažas trūkstošās balsis ir sameklētas opozīcijā, un tās, visticamāk, varētu nāk no Saskaņas centra. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs trešdienas vakarā Neatkarīgajai atzina, ka JL piedāvātais jaunais lēmumprojekta variants, kurā vārds pilnvaro aizstāts ar uzdod, "ir mazāk tracinošs". Tomēr jebkādus komentārus, kas ļautu nojaust, kā SC balsos, politiķis atteicās sniegt līdz agram ceturtdienas rītam, kad frakcija vēl sanāks uz ārpuskārtas apspriedi. To varēja tulkot arī kā SC vēlmi saglabāt brīvas rokas līdz pat balsojumam vai pagūt noformulēt argumentāciju, kāpēc tā balso tieši tā un ne citādi.

Saeimas atlaišana, lai gan Valsts prezidents to minējis kā vienu no variantiem, ja Saeima šodien izgāztu balsojumu par pilnvarojumu valdībai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, nav pirmais to ietekmes instrumentu skaitā, kas sagatavoti Rīgas pilī. Tiek spriests, ka negatīvs balsojums parādīs Saeimas nespēju vienoties par valstiski svarīgu lietu, kas liks uzdot jautājumu – kā gan tā spēs vienoties nākamos deviņus mēnešus līdz vēlēšanām? Tāpēc pieci mokoši mēneši, kas paietu līdz ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai, šādā gadījumā būtu mazāk nekā deviņi. Reālāks ir variants, ka Valdis Zatlers negatīva balsojuma gadījumā aktīvi iesaistīsies jauna kompromisa dokumenta izstrādē, liecina neoficiāla informācija.

Brigmanis: premjeram aptecējusies dūša

Šajā kontekstā trešdien politikas kuluāros daudz tika runāts, vai premjers V. Dombrovskis pats ir izdarījis visu, lai panāktu kompromisu ar TP. Neoficiāla informācija liecina, ka V. Dombrovskis bijis gatavs sasaukt tikšanos, bet trešdien barikāžu atceres pasākumu dēļ viņa dienaskārtība nav ļāvusi šādas sarunas sarīkot. Atturoties no premjera kritizēšanas, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva, ka šāda V. Dombrovska rīcība skaidrojama ar to, ka "varbūt vienreiz cilvēkam ir aptecējusies dūša" par TP ilgi piekopto uzvedību. Vienlaikus politiķis uzskata, ka "koalīcijai par lieliem jautājumiem jābūt vienprātībai", tāpēc nevar ilgi turpināties prakse balsojumus nodrošināt ar opozīcijas balsīm.

Arī no JL puses vēdīja neuzticība, vai A. Šķēle, uzaicināts uz sarunām, neatteiksies, tā nostādot premjera partiju muļķīgā situācijā. Trešdien divas reizes uz neilgu brīdi ar premjeru bija runājis TP valdes loceklis Māris Kučinskis, kuram izveidojies labs kontakts ar JL politiķiem, tomēr tas neveicināja kompromisa rašanos. Abām partijām izveidojusies prakse, ka savā starpā individuāli sarunājas ministri un deputāti, kuriem ir cilvēciski labas attiecības un kuri spēj viens otram uzticēties, bet dialoga starp partiju vadībām nav. Kā no malas sprieda opozīcijas pārstāvis J. Urbanovičs, TP un JL neiet uz kompromisiem, jo abas partijas apzinās, ka no tā viņu attiecībās nekas nemainīsies. "Mikroklimats valdībā ir visas koalīcijas atbildība. Kad atsevišķiem ministriem valdībā nav politisks pasūtījums, mikroklimats valdībā ir pat ļoti labs," pirms nedēļas sarunā ar Neatkarīgo, jautāts, vai tā nav premjera atbildība – veicināt saskaņu valdībā, teica V. Dombrovskis.

JL izvēlas stūrī dzīšanas taktiku

TP ir arī politiķi, kas uzskata, ka visa šī problēma tikusi eskalēta ar vienu mērķi – "izvest no pacietības JL, lai valdība kristu". Bet trešdien neizskatījās, ka tas varētu notikt. Kuluāros no koalīcijas politiķiem bija dzirdami padomi V. Dombrovskim pat gadījumā, ja TP balsos pret pilnvarojumu, nenākt klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka oranžie vairs nav koalīcijā, un tā neatvieglot viņiem aiziešanu no valdības. Tiesa, TP ir viedoklis, ka aiziešana opozīcijā būtu riskanta, pat par spīti tam, ka arī šobrīd partija valdībā nespēj panākt savu.

Premjeram tuvi cilvēki apgalvoja, ka V. Dombrovskis ir mierīgs un pašpaļāvīgs. Bet bija arī tādi, kam pēdējās stundās, tiekoties ar valdības vadītāju, bija radies iespaids, ka viņš šajā nestabilajā situācijā nejūtas komfortabli. No JL iekšienes nāca informācija, ka partijā nav vienprātības par to, kāda būtu pareizākā taktika – dzīt TP stūrī vai spert soli pretī kompromisam. Noteicošais tomēr bijis to viedoklis, kas patlaban nosacīti grupējas ap finanšu ministru Einaru Repši. No otras puses, JL bija spērusi diskutablus soļus, lai TP atrašanos valdībā padarītu komfortablāku un parādītu, ka tās intereses var tikt respektētas. Otrdien ekonomikas ministrs Artis Kampars Privatizācijas aģentūras valdē apstiprināja Andi Dobrāju, kurš ir A. Šķēles znota tēvs.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais