Lai sapurinātu valdību un mudinātu virzīties uz priekšu ar 2010. gada budžeta izstrādi, Valsts prezidents Valdis Zatlers izmantojis savas Satversmes dotās tiesības un 15. septembrī sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kuras dienaskārtībā paredzēti vairāki ziņojumi par finanšu, sociālo, labklājības, izglītības, veselības un ekonomikas tēmām.
Sēde atšķirībā no tās, kuru V. Zatlers jau bija sasaucis aprīlī, būs atklāta, līdz ar to tajā izskanējušo uzzinās sabiedrība.
Savu pozīciju 2010. gada budžeta izstrādei trešdienas vakarā paziņoja arī Tautas partija (TP) valdes un frakcijas kopsēdē. Tā gan pagaidām attiecas tikai uz budžeta ieņēmumu daļu, ko nedrīkstot balstīt jaunu nodokļu ieviešanā un esošo paaugstināšanā. TP šobrīd ir pret mājokļa nodokļa ieviešanu jebkādā formā, jo tas būs smagi iedzīvotājiem, kuri jau tā cieš no krīzes, turklāt nedotu jūtamu fiskālo efektu, skaidroja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Viņš pauda paļāvību, ka šai pozīcijai piekritīs arī citi koalīcijas partneri. Tāpat TP neatbalstīs turpmāku PVN palielināšanu un progresīvo likmju ieviešanu uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļiem.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Neatkarīgajai V. Zatlera iniciatīvu sasaukt valdības ārkārtas sēdi novērtēja atzinīgi, kā tādu, kas saskan ar TP pozīciju, kura arī premjeru daudzkārt aicinājusi aktīvāk strādāt pie budžeta. Savukārt M. Segliņš pret prezidenta iniciatīvu bija rezervēts, žurnālistiem norādot, ka ārkārtas sēdē būtu jānonāk pie konkrētiem lēmumiem, ar tās sasaukšanu vien nepietiekot. "Būtu ļoti labi, ja prezidentam būtu savs piedāvājums, piemēram, par veselības budžetu, ņemot vērā, ka viņš pats ir mediķis," uzskata M. Segliņš.
Uz TP valdes un frakcijas kopsēdi trešdien bija ieradies arī dibinātājs Andris Šķēle, kurš, kā novēroja Neatkarīgā, jau pirms sēdes sākuma ar partijas sabiedrisko attiecību speciālistiem apsprieda vēlākā paziņojuma pirmvariantu. Darbs pie šīs pozīcijas TP bija sācies jau pirmdien, pēc sestdien notikušās partijas ekonomiskās konferences, kur A. Šķēle piedāvāja desmit punktu programmu valsts izvešanai no krīzes, skaļākās no kurām – budžeta deficīts 3% robežās un līdz 15% paplašināt kursa svārstību koridoru lata piesaistei eiro, kas nozīmē nacionālās valūtas devalvāciju.
Atsevišķi valdes un frakcijas locekļi trešdien bija ierosinājuši šo A. Šķēles piedāvājumu ņemt par pamatu TP pozīcijai par 2010. gada budžetu, tomēr tas neesot guvis plašu atbalstu. Uz to neesot uzstājis arī pats partijas dibinātājs, atzīstot, ka tas ir tikai viena cilvēka viedoklis. Atsevišķi TP valdes locekļi Neatkarīgajai ir izteikušies, ka nav reāls 3% budžeta deficīts šobrīd, kad smagi izdevumu samazinājumi gaidāmi, lai ievērotu Starptautiskā valūtas fonda atļauto 13% deficītu. A. Šķēles pozīcija esot, ka šāds deficīts panākams pie nosacījuma, ka tiek devalvēts lats. Turpinoties V. Dombrovska valdības līdzšinējai politikai, kas vairāk vērsta uz tēriņu mehānisku griešanu, nevis strukturālajām reformām un ekonomikas sildīšanu, nākamā gada rudenī devalvācija jau būšot neizbēgams piespiedu mehānisms.
A. Šķēle tā arī nav viesis skaidrību par savu iespējamo atgriešanos aktīvajā politikā, uz ko viņu saskaņā ar Neatkarīgajai stāstīto mudina partijas biedri. Trešdien viņš žurnālistiem atkal atteica paust oficiālu viedokli. Tomēr tiem, kuri šajās dienās ar viņu ir runājuši, radies iespaids, ka A. Šķēle ir tuvu šāda lēmuma pieņemšanai, bet, redzot daļas sabiedrības un mediju kritisko attieksmi, ekspremjers, iespējams, gaida, kad, samilstot ekonomiskajai situācijai, viņa atgriešanās tiks uztverta labvēlīgāk. Šajā kontekstā izskan dažādas versijas, ka TP drīz varētu nebūt vairs izdevīgi atrasties V. Dombrovska valdībā, jo no opozīcijas A. Šķēlem būtu ērtāk piedāvāt savu valdībai alternatīvo redzējumu uz tautsaimniecības atveseļošanu.