VL-TB/LNNK balsos pret Vējoni [papildināts]

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija pēdējā Valsts prezidenta vēlēšanu balsojumā balsos pret aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), kurš palicis vienīgais kandidāts.

Šāds lēmums pieņemts nacionālās apvienības frakcijas sēdē, uzklausot savu kandidātu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kurš paudis gatavību piedalīties otrajā vēlēšanu kārtā.

Kā pēc frakcijas sēdes informēja nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, lēmums neatbalstīt Vējoni bijis vienprātīgs.

Nacionālās apvienības līderis skaidroja, ka jautājums par Valsts prezidentu nav par mazāka ļaunuma izvēlēšanos. "Mēs redzam, cik liela sabiedrības daļa mobilizējusies un noticēju, ka pretēji dažādu shēmotāju interesēm ir iespējams ievēlēt vai vismaz cīnīties par labu prezidentu. Mēs nevaram pievilt šos cilvēkus," sacīja Dzintars.

Nacionālā apvienība uzsver, ka, šādi rīkojoties, tā nepārkāpj koalīcijas līgumu. "Mēs esam uzticīgi koalīcijas līgumam, mēs esam gatavi turpināt strādāt šajā valdībā, cīnītiem par saviem mērķiem, bet prezidenta jautājumā mums ir viedoklis, par kuru mēs esam pilnībā pārliecināti," uzsvēra VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Kā atzina Dzintars, iepriekš apspriests ierosinājums balsot par to koalīcijas kandidātu, kurš paliks pēdējais, taču Zaļo un zemnieku savienība to noraidīja, uzsverot, ka nebalsos par Levitu. "Joprojām uzskatām, ka labākais scenārijs bija vienoties par vienu nepolitisku kandidātu, ar ko visām koalīcijas partijām bija praktiska sadarbība valsts pamatu stiprināšanā. Šī vienošanās netika panākta," savu nostāju skaidroja Dzintars.

Dzintars norādīja, ka viņa vadītais politiskais spēks vērsīsies ne tikai pie citām partijām, bet arī to vēlētājiem, jo dažādas interešu grupas pauž atbalstu Levitam. "Ir jautājumi, kur ir jāseko ideāliem un mūsu skatījumā šis ir tāds gadījums," skaidroja Dzintars.

Levits pēc frakcijas sēdes atzina, ka augsti novērtē izrādīto VL-TB/LNNK izrādīto uzticību un vērtējumu. "Ja būs otrā kārta, es, protams, kandidēšu. Patiešām jāievēl tāds valsts prezidents, kas vislabāk atbilst šī amata prasībām," sacīja Levits.

Kā ziņots, Saeimas ceturtajā balsojumā par Valsts prezidentu visvairāk balsu savāca Vējonis, kurš līdz ar to paliks vienīgais kandidāts, par kuru balsot piektajā balsojumā.

Par Vējoni nobalsoja 46 deputāti, līdz ar to viņam pietrūka piecas balsis, lai kļūtu par Valsts prezidentu.

Par Levitu nobalsoja 26 deputāti. Pret abiem kandidātiem nobalsoja 26 tautas kalpi, viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas "Saskaņa" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi.

Otrajā balsojumā no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Mārtiņš Bondars, par kuru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti.

Trešajā balsojumā, saņemot vismazāko balsu skaitu trešajā balsojumā, no tālākas dalības vēlēšanās deputāti izslēdza Dolgopolovu. Par Dolgopolovu viņu nobalsoja 23 deputāti - gandrīz visa Saeimas "Saskaņas" frakcija, kurā ir 24 parlamentārieši.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā - 35. Savukārt par Levitu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, bet trešajā - 26 parlamentārieši.