Opozīcijas partijas noliedz, ka balsojušas par Vējoni

© F64

Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju pārstāvji noliedz, ka Valsts prezidenta vēlēšanu ceturtajā balsojumā to deputāti būtu atbalstījuši aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS).

Ņemot vērā, ka otru kandidātu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuram atbalstu solījusi visa nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija un daļa "Vienotības" frakcijas, ceturtajā balsojumā atbalstīja tikpat deputātu, cik iepriekšējā kārtā, proti, 26, visticamāk, 11 balsis, kas nākušas klāt Vējonim, devušas opozīcijas partijas.

Partijas "Saskaņa" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka "Saskaņas" deputāti neatbalstīja nevienu no koalīcijas partiju virzītajiem kandidātiem. Agešins neizslēdz, ka par Vējoni nobalsoja mazāko opozīcijas partiju - Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "No sirds Latvijai" (NSL) - pārstāvji, lai parādītu savu nozīmi.

Arī NSL vadītāja Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņas pārstāvētās partijas deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.

Tāpat arī LRA Saeimas frakcijas pārstāvis Dainis Liepiņš noliedz, ka LRA parlamentārieši būtu balsojuši par Vējoni, ko nepieciešamības gadījumā varot pierādīt. Liepiņš neizslēdz, ka Vējoni atbalstījusi daļa no "Saskaņas" deputātiem.

Kā ziņots, Saeimas ceturtajā balsojumā par Valsts prezidentu visvairāk balsu savāca Vējonis, kurš līdz ar to paliks vienīgais kandidāts, par kuru balsot piektajā balsojumā.

Par Vējoni nobalsoja 46 deputāti, bet pret bija 52. Savukārt par nobalsoja 26 deputāti, bet pret viņa kandidatūru - 72 deputāti. Pret abiem kandidātiem nobalsoja 26 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā - 35. Savukārt par Levitu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, bet trešajā - 26 parlamentārieši.

Kopumā partijas "Saskaņa" frakcijā - 24 deputāti, "Vienotības" frakcijā - 23, ZZS frakcijā - 21, VL-TB/LNNK frakcijā - 17, LRA - 8, partijas "No sirds Latvijai" frakcijā - 7.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais