Aiz TP iniciatīvas nav jaunas valdības plāna

© Andrejs Terentjevs, f64

Tautas partijas pirmdien iesniegtais alternatīvais likumprojekts valdības pilnvarošanai slēgt vienošanos ar aizdevējiem, ko premjers Valdis Dombrovskis (JL) nodēvēja par "nekonstruktīvu rīcību", pirmdien radīja bažas, ka ceturtdien valdība varētu krist vai palikt par mazākuma valdību.

"Ja Dombrovskis būtu Kalvīša tipa premjers, viņš jau šovakar sāktu slepenas sarunas, lai Saeimas opozīcijā sameklētu balsis, viņa vietā to neviens nedarīs," Neatkarīgajai sacīja kāds koalīcijas politiķis, kurš nepārstāv ne TP, ne JL, un tas raksturo situācijas nopietnību.

Atsevišķiem koalīcijas politiķiem bija radies iespaids, ka TP provocē premjeru paziņot, ka oranžie vairs nav koalīcijā, un, pēc dažu domām, ja ceturtdien TP Saeimā nobalsos pret sākotnējo pilnvarojuma tekstu, V. Dombrovskim nekas cits neatliktu. Tādā gadījumā vismaz kādu laiku turpinātu pastāvēt mazākuma valdība, jo ZZS apliecinājusi, ka turpinās atbalstīt V. Dombrovski.

Būtiskākais ir TP piedāvātā likumprojekta piektais pants, kurā noteikts, ka jebkuri grozījumi vienošanās dokumentos starp valdību un Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK), kas var skart nodokļu likumus, valsts budžeta likumu un būtiskus sociālās jomas normatīvos aktus, tiek veikti, saņemot ikreizēju iepriekšēju Saeimas piekrišanu. Savukārt Finanšu ministrijas virzītais lēmumprojekts par pilnvarojumu, ko ceturtdien skatīs Saeima, ir ļoti vispārīgs un valdībai neuzliek nekādus ierobežojumus. Šajā sakarā pirmdien pozīciju nācies mainīt arī premjeram Valdim Dombrovskim (JL). Pēc tam, kad koalīcija uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, secināts, ka tikai ar ļoti vispārīgo lēmumprojektu par pilnvarojumu nepietiek un Saeimai jābalso arī par finanšu ministra Einara Repšes ziņojumu, kura saturs vēl tikai taps, bet kurā, pēc visa spriežot, būs ietverta detalizētāka informācija par saistībām, kuras jaunajā nodomu vēstulē ar starptautiskajiem aizdevējiem uzņemas valdība. Ziņojuma uzklausīšanai ceturtdien sasauks Saeimas ārkārtas sēdi.

Tas, vai TP balsos par lēmumprojektu un E. Repšes ziņojumu, tiks izlemts trešdien valdes ārkārtas sēdē. Līdz tam TP vēlas izanalizēt tiesiskās sekas, kādas būtu finanšu ministra ziņojumam, bet, iespējams, ne mazāk būtiski, ka tad Rīgā no gandrīz mēnesi ilga atvaļinājuma kūrortā būs atgriezies Andris Šķēle. Pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP) pirms koalīcijas apspriedes Neatkarīgajai lika saprast, ka TP nebalsos par pašlaik piedāvāto pilnvarojuma tekstu pat, ja atbalstu negūs tās alternatīvais likumprojekts. TP valdes loceklis Māris Kučinskis vakarā, pēc tam, kad partijas valde bija sanākusi atkārtoti, pauda viedokli, ka "vakuums nedrīkst rasties" un tādam vai citādam, bet pilnvarojumam Saeimā jābūt pieņemtam.

Pirmdienas rītā TP bija uzrunājusi zaļos zemniekus, lai tie atbalsta alternatīvā likumprojekta virzīšanu, bet ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis tam nebija piekritis. Vēlāk šo TP iniciatīvu valdībā neatbalstīja neviens cits koalīcijas partneris, ko arī uzsvēra premjers. Lai gan pirmdien radās iespaids, ka TP blefo, virzot koalīcijā iniciatīvu, kam nav nodrošinājusi atbalstu, neoficiāla informācija liecina – TP ceturtdien vēl saglabā cerības, ka Saeima nobalsos par tās likumprojektu. Šajā sakarā notikušas kuluāru sarunas ar Saeimas opozīciju – Saskaņas centru un LPP/LC, kurām ar TP saskan viedokļi attiecībā uz sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu. Tas gan šobrīd vēl neļauj nojaust iespējamās jaunās valdības aprises, jo līdzšinējās kuluāru sarunas, kas regulāri notiek starp partiju pārstāvjiem, liecina, ka ne SC, ne LPP/LC līdz vēlēšanām nav ieinteresētas iesaistīties valdībā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais