4. septembrī notiks Reformu vadības grupas (RVG) sanāksme, lai izvērtētu 2010. gada budžeta bāzes projektu funkcionālā griezumā un panāktu vienošanos par nākamajiem veicamajiem soļiem.
Vēstuli ar uzaicinājumu ierasties uz sēdi Reformu vadības grupā strādājošiem sociālajiem partneriem šodien nosūtījis premjers Valdis Dombrovskis (JL), aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Nosūtītā vēstule ir arī atbilde uz sadarbības partneru 3.augusta RVG sēdē iesniegto vēstuli Ministru prezidentam, kurā izteikts aicinājums vienoties par konkrētiem sadarbības principiem 2010.gada valsts budžeta projekta izstrādē.
"Vēlos apliecināt, ka vēstulē definētie mērķi, resursi, process, metodes un rezultāti ir atbilstoši arī valdības redzējumam par to, kā jāveido nākamā gada budžets. Tas savukārt apliecina, ka nav konceptuālu pretrunu veiksmīgai RVG darbībai, lai gala rezultātā nonāktu pie nepieciešamajiem 2010.gada budžeta izdevumu samazinājumiem 500 miljonu latu apmērā, kā arī definētu strukturālo reformu sarakstu nozaru un sektoru ietvaros," atzīst Ministru prezidents.
Vienlaikus vēstulē sadarbības partneriem valdības vadītājs sniedz plaši argumentētu atbildi uz priekšlikumu 2010.gada valsts budžeta projektu sagatavot, pamatojoties uz 2004.gada valsts budžeta "bāzes izdevumiem".
Premjers atzīst: "Kaut arī 2004.gada valsts budžeta projekta "bāzes izdevumu" aprēķināšanas pamatforma vizuāli nav kardināli atšķirīga no aprēķina formāta 2010.gada valsts budžeta projekta "bāzes izdevumu" noteikšanai, nav iespējams piemērot veco aprēķina modeli, jo laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam ir notikušas izmaiņas veicamajās funkcijās un politikās."
Kā būtiskākais iemesls šādam apgalvojumam tiek minēti dažādi normatīvie akti, kas noteikuši izmaiņas pensijās, pabalstos, atlīdzībā. Tā, piemēram, plānojot "bāzes izdevumus" 2004.gadam, pedagogu darba alga par likmi bija 90 lati mēnesī. Tāpat saskaņā ar Likumu par tiesu varu ar 2003.gadu tika uzsākta pakāpeniska tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana, piesaistot to strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai ar noteiktu koeficientu.
Tāpat arī Ministru prezidents norāda, ka, uzsākot darbu pie 2004.gada valsts budžeta "bāzes izdevumu" sagatavošanas, vēl tika plānoti vairāki speciālie budžeti, kas budžeta projektā tika iekļauti pamatbudžetos.
2004.gadā daudz mazākā apjomā tika plānoti izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā plānotais pārdalāmais finansējums bija tikai 30,8 miljonu latu apmērā. Būtiski mazāks finansējums tika plānots iemaksām EK budžetā - 49,9 miljoni latu (2010.gadā - 140 miljoni latu), valsts parāda vadībai - 54 miljoni latu (2010.gadā - 316 miljoni latu).
Dombrovskis vēstulē arī uzsver, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būtiski palielinājās nepieciešamo līdzekļu apjoms saistībā ar dažādo regulu prasību nodrošināšanu, tika izveidotas jaunas institūcijas un struktūrvienības. Arī iestāšanās NATO uzlika jaunus pienākumus un izdevumus noteikto prasību nodrošināšanai, kā arī notika pāreja uz profesionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Bez tam laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam mainījušies elektrības, gāzes, degvielas, apkures tarifi, nomas maksas, transporta pakalpojumu cenas utt., kas arī būtu jāņem vērā pie salīdzinājuma.
Noslēdzot vēstuli sadarbības partneriem, Dombrovskis šo piektdien plānotās sēdes laikā piedāvā izskatīt jau paveikto - kopīgās un atšķirīgās pozīcijas, kas atklājas pēc visu valsts īstenoto funkciju novērtēšanas, kuru veikuši gan sadarbības partneri, gan Finanšu ministrija, kā arī uzklausīt informāciju no Finanšu ministrijas par situāciju pēc sarunām ar ministrijām par tām piedāvāto bāzes izdevumu apjomu 2010.gadam.
"Uzskatu, ka mums ir nepieciešams vienoties arī par 2010.gada budžeta un vidēja termiņa prioritātēm, kas kalpotu kā siets turpmākai funkciju izvērtēšanai, tostarp lemjot par funkciju īstenošanas intensitāti. Esmu vairākas reizes uzsvēris, ka manas prioritātes ir "sociālā spilvena" nodrošināšana maznodrošinātajiem un bez darba palikušajiem, kā arī aktīvs darbs pie ekonomikas sildīšanas nolūkā radīt jaunas darba vietas un veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm," uzsvēris Dombrovskis.
Viņš ierosina, balstoties uz piektdien plānotajām diskusijām, nonākt pie turpmāk veicamo darbu saraksta, kuri ir izšķiroši svarīgi, lai savlaicīgi sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai Saeimā valsts budžetu 2010.gadam.
LETA jau ziņoja, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi būs jāmazina par aptuveni 410-420 miljoniem latu, salīdzinot ar 2010.gada budžeta izdevumu bāzi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis.
Tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta samazinājumu 500 miljonu latu apmērā, ko paredz saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Ņemot vērā vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas plānā noteikto, ar 2010.gadu paredzēts paplašināt ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu loku ar dzīvojamām platībām, kā arī veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, paredzot aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumus no kapitāla, piemērojot 10% likmi, kā arī paplašināt nodokļa bāzi, samazinot nodokļa atvieglojumus.
Pašlaik tiek prognozēts, ka provizoriskie papildu ienākumi no abu nodokļu bāžu paplašināšanas varētu veidot 80-90 miljonus latu.