Eks­tra­senss Pu­riņš prem­je­ram at­vēl mē­ne­si

Pēc uz­va­ras LNT šo­vā «Eks­tra­sen­si» as­tro­lo­gam Ivo Pu­ri­ņam cil­vē­ki nu vai­cā gan to, kas no­tiks vi­ņu per­so­nī­ga­jā dzī­vē, gan pat to, vai 2012. ga­dā būs pa­sau­les gals. Pu­riņš no­rā­da, ka šo in­for­mā­ci­ju var rast arī Iman­ta Zie­do­ņa dar­bos, un lat­vie­šu dzej­nie­ka at­klās­mes sa­lī­dzi­na ar sla­ve­nā 16. gad­sim­ta pa­re­ģa No­stra­da­ma kar­trē­miem.

Bur­vji un as­tro­lo­gi ne­pa­lī­dzēs

Eks­tra­sen­su šo­viem Lat­vi­jā, tā­pat kā ār­val­stīs, ir la­bi rei­tin­gi, un to uz­va­rē­tā­ji lie­lā­ko­ties pēc tam iz­vērš sa­vu biz­ne­su, kļūs­tot ga­na ba­gā­ti. LNT šo­va uz­va­rē­tājs Ivo Pu­riņš cie­ši no­sa­ka: par kaut kā­du ba­gā­tī­bu ne­var būt ne ru­nas, dzī­ve tur­pi­nās ie­ras­ta­jā rit­mā – viņš kon­sul­tē kā as­tro­logs, se­vi sauc par Die­nu gla­bā­tā­ju, di­bi­na Ob­jek­tī­vā lai­ka aso­ci­āci­ju, bet pā­rē­jais laiks tiek ģi­me­nei – sie­vai un mei­ti­ņai. Tie­sa, pēc TV ie­gū­tās at­pa­zīs­ta­mī­bas ir ga­na daudz cil­vē­ku, kas no Pu­ri­ņa gai­da brī­nu­mu, kas dzī­vi pār­vēr­tīs kā uz bur­vja mā­jie­nu. Bet tas, ko pie­dā­vā as­tro­logs, ir iz­prat­ne vai re­dzē­jums, kas va­rē­tu no­tikt, ja tiek da­rīts tā vai ci­tā­di.

In­te­re­san­ti, ka savs ie­tei­kums as­tro­lo­gam ir arī prem­je­ram Val­dim Dom­brov­kim, kurš kā­dā in­ter­vi­jā at­zi­nies, ka reiz esot bi­jis pie zīl­nie­ces, kaut gan vi­ņu teik­ta­jam ne­ti­cot. «Es pa­tie­šām jū­tu līdz­i Dom­brov­ska kun­gam un tā­pēc pa­teik­šu, kas gai­dāms, lai vi­ņam nav otr­reiz jā­iet pie zīl­nie­cēm,» tā Pu­riņš.

Dom­brov­skim laiks līdz 12. feb­ru­ārim

Prem­jers Dom­brov­skis ne­ko ne­no­sa­ka – vi­ņam ti­kai jā­iz­pil­da no­rā­dī­ju­mi un jā­nes uz sa­viem ple­ciem tau­tas ne­ga­tī­visms, uz­ska­ta «Eks­tra­sen­su» šo­va uz­va­rē­tājs. «26. feb­ru­ārī, kad [Dom­brov­skim] ti­ka uz­ti­cē­ta val­dī­bas vei­do­ša­na, viņš ķē­rās pie dar­ba ar Šle­se­ra cie­nī­gu en­tu­zi­as­mu. Bet jau pēc ne­dē­ļas ini­ci­atī­vu sa­vās ro­kās ņē­ma [Eina­ra] Rep­šes ko­man­da, un val­dī­ba 12. mar­tā ti­ka iz­vei­do­ta pēc Rep­šes & Co sta­bu­les. Dom­brov­skim ta­jā tiek at­vē­lē­ta «kā­zu ģe­ne­rā­ļa» lo­ma. To, ka vi­ņam nav ne­kā­das teik­ša­nas, «on­ku­ļi» li­ka sa­prast jau jū­ni­ja vi­dū. Par dau­dziem sva­rī­giem ok­tob­ra vi­dū pie­ņem­tiem lē­mu­miem viņš ti­ka «in­for­mēts», un do­mā­ju, ka ne jau no zīl­nie­ču mu­tēm,» no­rā­da Pu­riņš. «Ko ta­gad? Jā­iz­man­to ie­spē­ja sākt sa­ru­nas ar do­mā­jo­šiem po­li­ti­ķiem. Viņš ta­ču to­mēr ir prem­jers. Gri­bas no­vē­lēt vi­ņam ne­zau­dēt mu­gur­kau­lu, ja tāds vēl ir pa­li­cis, līdz 12. feb­ru­ārim. Es re­dzu feb­ru­āra sā­ku­mā gan sa­dur­smes ar koa­lī­ci­jas par­tne­riem, gan ār­ējās sis­tē­mas spie­die­nu. Ja iz­tu­rēs, tad vi­ņam do­ta pē­dē­jā ie­spē­ja (13.02. – 24.02.) at­tais­not sa­vu at­ra­ša­nos va­dī­tā­ja krēs­lā. Ja viņš ne­bal­stī­sies uz pat­ri­otis­ki no­ska­ņo­tiem spē­kiem, Lat­vi­jas val­dī­ba mar­ta vi­dū būs kļu­vu­si tī­ri for­māls jē­dziens. Un uz mai­ja svēt­kiem mēs jau re­dzē­sim val­dī­bas tri­bī­nēs ci­tas se­jas. Dom­brov­ska kungs arī ša­jās tri­bī­nēs at­ra­dī­sies. Jau­tā­jums ti­kai – kā­dā lo­mā?»

Ie­sa­ka Lat­vi­ju ne­pa­mest

Starp ci­tu, Pu­riņš ie­sa­ka kat­ram uz­šķirt Iman­ta Zie­do­ņa dar­bu «Pa­sā­žas» ar Kur­ta Frid­rih­so­na ilus­trā­ci­jām, ku­rā, ie­spē­jams, pat īs­ti ne­ap­zi­no­ties, dzej­nieks esot sim­bo­lis­kā vei­dā ap­rak­stī­jis Lat­vi­jas gai­tu 94 ga­du ga­ru­mā – sā­kot no 1918. ga­da līdz pat 2012. ga­dam. Pēc Pu­ri­ņa do­mām, šīs dzej­nie­ka pa­sā­žas līdz­ino­ties sla­ve­nā No­stra­da­ma kat­rē­miem.

Par Pu­ri­ņa re­dzē­ju­mu šim ga­dam – as­tro­logs ti­kai no­smej, ka pēc tā, ko sa­ru­nā­ju­ši po­li­to­lo­gi un eko­no­mis­ti, ar sa­viem pa­re­dzē­ju­miem viņš iz­ska­tī­sies kā āksts.

As­tro­logs uz­ska­ta, ka Lat­vi­jas lik­te­nis tiek lemts ne jau šeit un pat ne Eiro­pas Sa­vie­nī­bas in­sti­tū­ci­jās – to da­ra daudz «smal­kā­kas or­ga­ni­zā­ci­jas». Ne­esot ie­tei­cams pār­cel­ties uz dzī­vi ār­ze­mēs – pēc kā­da lai­ka ie­gu­vē­ji būs tie, kas pa­liks šeit. Arī tiem, kas iz­vē­lē­ju­šies ār­zem­ju augst­sko­las, ja vien tās nav pres­ti­žā Kem­bri­džas, Oks­for­das vai Sor­bon­nas uni­ver­si­tā­te, la­bāk lie­ki ne­tē­rēt nau­du, bet mā­cī­ties te­pat uz vie­tas. Pu­riņš sa­redz, ka cil­vē­ki sa­vā ik­die­nā aiz­vien vai­rāk iz­man­tos na­tu­rā­lo ap­mai­ņu, maz­liet pār­spī­lē­jot, var teikt, ka zob­ār­stam par pa­kal­po­ju­mu no­rē­ķi­nā­sies ar kar­tu­pe­ļu mai­su. Sa­vu­kārt per­so­nī­ga­jās at­tie­cī­bās par­tne­ris tiks uz­lū­kots vai­rāk no sa­dar­bī­bas, ko­pā dzī­vo­ša­nas un iz­dzī­vo­ša­nas vie­dok­ļa. Tā­pat cil­vē­ki sa­vās at­tie­cī­bās vai­rāk vēr­tēs uz­ti­cī­bu un vairs ne­jūs­mos par tiem, kas ga­da lai­kā no­mai­nī­ju­ši trīs vai četr­as sie­vas vai mī­ļā­kos. Sa­vu­kārt da­rī­ju­mos bei­dzot sāks at­jau­no­ties tā­di jē­dzie­ni kā go­da­vārds un go­dī­gums, uz­ska­ta as­tro­logs. Re­zu­mē­jot – ne­iz­ska­tās šis 2010. gads ne­maz tik slik­ti.