Nevis izgāzt pilnvarojumu, bet to konkretizēt

Andra Šķēles paziņojums, ka Saeimai nebūtu jāizsniedz beznosacījumu mandāts valdībai vienošanos slēgšanai ar starptautiskajiem aizdevējiem, nenozīmē, ka Tautas partija plāno izgāzt 21. janvārī gaidāmo balsojumu par pilnvarojumu valdībai, Neatkarīgajai apliecināja TP frakcijas vadībā.

Tomēr starp TP vadošajiem politiķiem ir arī tādi, kas uzskata, ka jācenšas izmantot visas likumdevējam dotās iespējas, lai pieņemtu atšķirīgu – valdību vairāk ierobežojošu – pilnvarojumu.

Lai gan premjers Valdis Dombrovskis (JL) šo pilnvarojumu vairakkārt izteikumos sasaistījis ar pensiju izmaksas iespēju, Saeimā izskatāmais lēmumprojekts, ko sagatavojusi Finanšu ministrija, nesatur nekādas atsauces uz jaunāko nodomu protokolu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Neoficiāli no premjera partijas ir bijuši skaidrojumi, ka šādu publisko retoriku V. Dombrovskis izvēlējies, lai nodrošinātos gadījumam, ja TP Saeimā izgāztu balsojumu par pilnvarojumu. Tad būtu izveidota sabiedriskā doma, ka līdz ar to izgāzta arī iespēja izmaksāt pilna apmēra pensijas un nelikumīgos ieturējumus, kā to liek Satversmes tiesas nesenais spriedums. "Jā, to es jūtu gaisā, bet mēs neļausim pūst miglu. Uzskatu, ka tas ir politiski nožēlojami un tiesiski aplami, sasaistīt šīs lietas," Neatkarīgajai piektdien teica TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Viņa ir droša, ka frakcija nobalsos par pilnvarojumu, lai arī paredz, ka pēc tam no premjera un finanšu ministra būs mēģinājumi šo sev doto mandātu tulkot plašāk, attiecinot jau uz konkrētiem jauniem solījumiem aizdevējiem.

Balsojums pret pilnvarojumu nozīmētu Saeimas neuzticības izteikšanu valdības līdzšinējai un turpmākajai sadarbībai ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) esošās aizdevuma programmas ietvaros, kas darbojas jau gadu. Neviens TP politiķis arī neoficiālā sarunā nav pieļāvis iespēju šo balsojumu izgāzt.

Nekādu juridisku iespēju Saeimā grozīt šo konkrēto lēmumprojekta tekstu nav. Tā kā lēmumprojekts ceturtdien netika nodots izskatīšanai kādā komisijā, bet deputāti nobalsoja par tā iekļaušanu izskatīšanai jau nākamajā plenārsēdē, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā un priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.

TP valdes loceklis Māris Kučinskis tomēr sagaida, ka trešdien frakcija vēl spriedīs, kā rīkoties, un vēlētos, lai Saeima rod risinājumu, kā, neliedzot valdībai pilnvarojumu, vienlaikus noteikt konkrētāku un ierobežojošāku mandātu valdībai sarunām ar izdevējiem. "Tik radikāls es neesmu, lai teiktu, ka par pilnvarojumu nav jābalso, bet, manuprāt, līdz plenārsēdei ir jāsagatavo cits lēmumprojekts un jāaizvieto ar to," Neatkarīgajai teica politiķis. Paužot savu personisko viedokli, jo šāda iespēja vēl neesot apspriesta, M. Kučinskis minēja iespēju, ka nākamajā plenārsēdē izskatāmo lēmumprojektu par pilnvarojumu varētu atsaukt, iesniedzot alternatīvu lēmumprojektu.

Saeimas kārtības rullis šādu iespēju paredz. Šādā gadījumā Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kura iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir līdz 21. janvāra plenārsēdei. Šādā gadījumā pēc Saeimas kārtības ruļļa Budžeta komisija varētu izstrādāt alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, kuru virzītu izskatīšanai plenārsēdē. Balsu sadalījums Budžeta komisijā šādu iespēju neizslēdz.

Lai arī šobrīd iesniegtā, FM sagatavotā, lēmumprojekta teksts šķietot nevainīgs, TP ir bažas, ka tā vispārīgumu premjers un finanšu ministrs varētu izmantot interpretējot.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais