TP sola balsot par pilnvarojumu sarunām ar SVF

Saeima tikai nākamceturtdien, 21. janvārī, lems par pilnvarojumu valdībai turpināt jau iepriekšējās valdības uzsākto starptautiskā aizņēmuma programmu. Vakar Saeima neiekļāva plenārsēdes dienaskārtībā lēmumprojektu par pilnvarojumu.

Ar 60 balsīm par, 22 pret un 10 deputātiem atturoties, Saeima lēma, ka šo jautājumu skatīs pēc nedēļas. Tādējādi pēc būtības jautājums nemaz netika skatīts.

"Lēmumprojekts ir par to, kas jau ir noticis," aicinot deputātus tomēr balsot par tā iekļaušanu darbakārtībā, no Saeimas tribīnes teica Kārlis Leiškalns (TP), runājot atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vārdā. Gan K. Leiškalns, gan opozīcijas frakcijas LPP/LC deputāte Karina Pētersone, kura arī ir Budžeta komisijā, ir iepazinušies ar jaunās vienošanās saturu, ko valdība ar aizdevējiem vēl nav parakstījusi. Abi deputāti Neatkarīgajai uzsver, ka lēmumprojektam, par kuru jālemj Saeimai, "nav absolūti nekāda sakara ar aktuālo nodomu protokolu". Lēmumprojekta teksts patiešām nesatur atsauces uz jaunāko vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju, kas vēl nav parakstīta.

Dokuments, ko sagatavojusi Finanšu ministrija, vispārīgi runā par zaļo gaismu 7,5 miljardus eiro lielajai starptautiskā aizņēmuma programmai, ko aizsāka jau Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, un krietna daļa no šīs aizņēmuma summas jau ir izlietota.

"Lēmumprojekts ir par to, kas sen jau ir noticis; ar to mēs padarīsim tiesiskāku to, kas jau ir noticis, tādēļ aicinu jūs nobalsot par un to aizmirst," kolēģus šorīt aicināja K. Leiškalns. Viņam un visai TP ir iebildes, ka lēmumprojekts, ko premjers Valdis Dombrovskis (JL) pozicionē kā pamatu tam, lai varētu sākties pensiju izmaksa pilnā apjomā, patiesībā uz to nemaz neattiecas. Tas tādēļ, ka uz Saeimu atsūtītajā lēmumprojektā jaunā vienošanās ar aizdevējiem, ka pensiju jautājumu drīkst risināt uz budžeta deficīta rēķina, nemaz nav pieminēta. "Pensijas pilnā apmērā ir jāizmaksā, nevis balstoties uz šo lēmumprojektu, bet tādēļ, ka tā ir lēmusi Satversmes tiesa," uzsvēra K. Leiškalns.

Premjera taktika publiski sasaistīt pensiju izmaksu ar Saeimas balsojumu par pilnvarojumu neoficiāli Neatkarīgajai tikusi skaidrota ar Jaunā laika bažām, ka TP varētu Saeimā nobalsot pret pilnvarojumu un mēģināt gāzt valdību, jo tai tad būtu jāsāk sarunas ar aizdevējiem par jauniem aizdevuma programmas nosacījumiem. Tikmēr TP valdes loceklis Vents Armands Krauklis apliecināja, ka tādu plānu partijai nav, tā arī apzinoties, ka nekas vairs nav maināms jaunākajā vēl neparakstītajā sadarbības memorandā ar SVF un EK. Tādēļ TP visas pūles pielikšot, lai censtos noteikt jaunu sarunu vešanas rāmi speciālā likumā, pie kā Saeimai jāuzsāk darbs. Par šāda likuma izstrādi pirmdien vienojās koalīcija.

"Starptautiskajam valūtas fondam vajag šobrīd, lai Saeima patur valdības rociņu. Fondam vajag drošību, ka šī Saeima vēl dos šai valdībai nedaudz laika," lēmumprojekta jēgu šādi Neatkarīgajai traktēja K. Pētersone. Viņasprāt, Saeimas balsojums par pilnvarojumu valdībai "būtībā ir arī jā vai nē šai valdībai".

Lēmumprojekts "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros", par ko jābalso Saeimai, satur divus punktus, kuros atrunāti nosacījumi, pie kādiem valdība tai dotā mandāta ietvaros drīkstēs slēgt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Pirmais noteic, ka kopējā starptautiskā aizņēmuma programmas summa nedrīkst pārsniegt 7,5 miljardus eiro. Otrais punkts noteic, ka aizņēmums izmantojums valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.

Pats papildinātais vienošanās teksts ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju ir konfidenciāls, kamēr to februārī neapstiprinās aizdevēju lēmējinstitūcijas. Saeimā ar šo konfidenciālo dokumentu, kas tomēr jau pirmdien bija vairāku masu mediju, tostarp Neatkarīgās, rīcībā, ir ļauts iepazīties tikai parlamenta Budžeta un finanšu komisijas deputātiem. Frakcijās tas oficiāli nav nonācis, lai gan de facto dokumenta saturs ir brīvi pieejams, kopš tika noplūdināts pirmdien.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais