Ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta provizoriska vienošanās, ka Latvija nelikumīgi samazinātās pensijas pilnā apmērā varēs izmaksāt, neveicot grozījumus budžetā, lai atrastu, kur papildus ietaupīt 105 miljonus latu, bet uz budžeta deficīta rēķina, jo tas ir mazāks, nekā pieļauts.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) Neatkarīgajai apstiprināja, ka provizoriskā vienošanās panākta arī par nelikumīgi neizmaksāto pensiju daļu atmaksu uz budžeta deficīta rēķina. Tie ir aptuveni 80 miljoni latu, un Satversmes tiesa (ST) savā decembra spriedumā, kurā lēma, ka pērnvasar veiktie grozījumi pensiju likumā neatbilst Satversmei, ļāva pensionāriem to atmaksāt laika posmā līdz 2015. gadam. To, ka nelikumīgi ieturēto pensiju daļu iespējams sākt atmaksāt jau no februāra, trešdien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL). Piesardzību vieš tas, ka apstiprināt Latvijas valdības galvas paziņojumu trešdien atteicās Eiropas Komisija, kas līdzās Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) ir galvenais aizdevējs. EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis ne apstiprināja, ne noliedza V. Dombrovska optimistisko paziņojumu, ka provizoriska aizdevēju piekrišana ir saņemta. Atturoties no jebkādiem komentāriem, pārstāvniecībā Neatkarīgajai tomēr uzsvēra, ka "galīgā piekrišana nav dota".
Ja premjera un finanšu ministra paziņojums par provizorisku vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem neizrādīsies pārāk optimistiska interpretācija par sarunu gaitu, šim pavērsienam var būt arī ietekme uz attiecībām valdības koalīcijā. V. Dombrovskis trešdien paziņoja, ka prasīs no tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) iespējami ātrāku nostāju par to, vai nepieciešams prasīt Saeimas pilnvarojumu, lai vienotos ar aizdevējiem. Tautas partija šī jautājuma debatēšanu Saeimā pēdējās pāris nedēļās izvirzīja kā būtisku savas politiskās taktikas elementu, lai apšaubītu, kā JL premjers un finanšu ministrs ved sarunas ar aizdevējiem. V. Dombrovskis vienošanos ar aizdevējiem, kas būtu par pamatu arī pensiju izmaksai un ieturējumu atmaksai, grib apstiprināt jau 12. janvāra valdības sēdē. Tādā gadījumā laika juridiskām un parlamentārām debatēm, kā bija iecerējusi TP, neatliek. M. Segliņš atrodas atvaļinājumā, un Tieslietu ministrijas analīze par situāciju gaidāma piektdien. "Ir svarīgi, lai neviens no politiskajiem spēkiem savu politisko interešu un ambīciju dēļ neliktu šķēršļus tam, lai vecākā gadagājuma cilvēki jau drīzumā varētu saņemt ieturēto parādu," paziņojumā trešdienas vakarā norādīja JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi – lai izpildītu ST spriedumu, papildus nepieciešami aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta atsāktu maksāt pensijas pilnā apmērā. Tādējādi kopumā papildus ir nepieciešami 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1,5%. Tomēr tik un tā, izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanās noteikto ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8,5%, pēc ESA 95 metodoloģijas, lēš FM.
EK no Latvijas janvārī gaida pārskatu par budžeta perspektīvām vidējā termiņā, tas ir vismaz līdz 2012. gadam ieskaitot. No tā iespējams secināt, ka aizdevēji iespēju papildu izdevumus pensiju izmaksai rast uz mazāka, nekā iepriekš plānots, budžeta deficīta rēķina sasaista ar prognozēm par ekonomikas rādītājiem nākamajos gados. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem SVF un EK paredz, ka 2011. gadā budžeta deficīts Latvijā nedrīkst pārsniegt 6%, bet 2012. gadā – 3%. Citiem vārdiem, aizdevēji varētu būt piesardzīgi, vai Latvija nākamajos gados spēs nodrošināt prasīto budžeta deficīta sarukšanu, lai arī šobrīd tas ir mazāks par pieļauto.
