Zatlers: "Pārskatam par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums" jākļūst par katra rokasgrāmatu

© Lauris Vīksne F64

Jaunajam "Pārskatam par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums" jākļūst par katra politiķa un ikviena sabiedrības locekļa rokasgrāmatu, lai sabiedrībā veicinātu pozitīvas izmaiņas, šodien izdevuma atvēršanas svētkos uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes izdevums esot nepieciešama un interesanta lasāmviela, kas šoreiz pieskaras nevis bieži demokrātiskā sabiedrībā daudzinātajai brīvības tēmai, bet gan mūsu atbildīgumam.

Kā uzsvēra prezidents, atbildība ir izprast citu intereses, tās ievērot un pēc tam arī atbalstīt. Turklāt atbildības priekšnoteikumam ir jābūt ikviena piederības sajūtai, kuras ieaudzināšana sabiedrībā vēl jāmācās.

Izdevuma redaktori Juris Rozenvalds un Ivars Ijabs, iepazīstinot klātesošos ar pētījumu, pastāstīja, ka darbs ir sadalīts trīs daļās. Pirmajā no tām tiek runāts par katra indivīda atbildīgumu krīzes apstākļos, par katra sabiedrības locekļa gatavību kaut ko ziedot kopīgiem mērķiem, kā arī par atbildīgumu pret vidi, pret savu valodu un vēsturi.

Otrā daļā autori iztirzā pārvaldes atbildību, īpašu uzmanību pievēršot arī valsts pārvaldes atbildībai. Iztirzājot šo jautājumu, pētnieki secinājuši, ka katra indivīda atbildības sajūta pārvaldes sistēmā vēl joprojām ir pārāk maza.

Pēdējā daļā tiek runāts par profesionālo un sociālo grupu atbildību pret valsti. Šai sakarā tiek runāts, piemēram, par mediķu un juristu profesionālo atbildību, jo it īpaši šajās jomās vēl joprojām ir liels neoficiālo maksājumu īpatsvars. Tāpat autori pieskaras mediju jomai, uzsverot, ka šai jomā nav caurskatāmas īpašnieku struktūras, kā arī Latvijā trūkst vienota žurnālistu ētikas kodeksa.

Pēc pētījuma prezentācijas LU rektors Mārcis Auziņš izteica cerību, ka šis pārskats kalpos radošai pieejai esošajām problēmām un to risināšanai, nevis pastāvošās sistēmas un situācijas kritikai.

Jau ziņots, ka šis ir desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas attīstību" un trešais, kuru sagatavojis LU Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām - Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes augstskolu. Pētījums iznācis ar "Sorosa fonda - Latvija" finansiālu atbalstu.

Latvijā

Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens vai notiktu uzbrukums tās Zaporižjas atomelektrostacijai, tad radiācijas līmenis Latvijā joprojām būtu zems, tāpēc mūsu iedzīvotājiem šādā gadījumā nevajadzētu doties uz patvertnēm - tā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa arī norādīja, ka valsts iestādes ir sagatavojušas rīcības scenārijus gan šādiem, gan vietēja mēroga radiācijas riskiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais