2010. gadā Latvija prezidē Baltijas Ministru padomē

2010. gada 1. janvārī Latvija no Lietuvas ir pārņēmusi rotējošo prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās sadarbības formātos - Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē (BMP) – kas ilgs līdz š.g. 31. decembrim.

Baltijas valstu sadarbības uzmanības centrā šajā laikā būs ekonomiskā stabilizācija un konkurētspējas veicināšana reģionā, drošības jautājumi, t.sk., enerģētikas un vides aspekti, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības pilnveidošana. Minētās Latvijas prezidentūras prioritātes tika formulētas sadarbībā ar nozaru ministrijām un apspriestas Baltijas Padomes 15. sesijā 2009. gada novembrī Viļņā.

Latvijas prezidentūras laikā BMP darbu turpinās aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, vides, transporta un sakaru jomu Vecāko amatpersonu komitejas.

2010. gadā Latvija arī pildīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas. Gada laikā plānots organizēt NB-8 ārlietu ministru, valsts sekretāru, politisko direktoru u.c. līmeņa sanāksmes par aktuālajiem reģionālās un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem.

1994. gadā izveidotā Baltijas Ministru padome ietver Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības līmeņus (valdību vadītāji, ārlietu ministri, kā arī nozaru vecāko amatpersonu komitejas). BMP prezidentūras koordinējošās funkcijas veic ārlietu ministrijas. Savukārt 1991. gadā izveidotā Baltijas Asambleja ir trīspusējās parlamentārās sadarbības ietvars, ko koordinē Baltijas Asamblejas sekretariāts.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) sadarbības koordinatora lomu tās pirmsākumos tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas uzņēmās attiecīgajā gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidējošā valsts. Baltijas valstis NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinēšanā iesaistījās 2008. gadā.

Latvijā

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Svarīgākais