Atlikušas vien deviņas dienas līdz 12. Saeimas pirmajai sēdei un tikai divas dienas līdz tam, kad saskaņā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa izvirzītajiem noteikumiem Vienotībai jāspēj piedāvāt jau ar visiem koalīcijas partneriem saskaņots jaunās valdības modelis. Ņemot vērā Saskaņas aktivitātes, kas Vienotībai draud pat ar divu mandātu zaudējumu, var droši prognozēt, ka pārsteigumi valdības tapšanā vēl nav beigušies un cīņa par amatiem var izvērsties ar jaunu sparu.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo valdību veidojošās Laimdotas Straujumas piedāvājumu Vienotībai šobrīd uzticēts premjerministra amats un Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, kā arī Veselības ministrijas vadība. Zaļo un zemnieku savienībai atvēlēts vadīt Aizsardzības, Labklājības, Zemkopības, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Savukārt Nacionālajai apvienībai ticis Saeimas priekšsēdētāja amats un Kultūras, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju portfeļi.
Šāds sadalījums izveidojies, ņemot verā gan atbildības jomu sadalījumu pašreizējā valdībā, gan Saeimas vēlēšanu rezultātus, kuros ar 23 mandātiem līdera vietu ieņem Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība tai seko ar 21 balsi, bet Nacionālā apvienība ar 17 mandātiem. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Vienotībai premjerministra amats pienākas gan pēctecīgi, gan kā lielākā vēlētāju atbalsta guvējai. Turklāt Vienotības saglabāšanu premjerministra amatā atbalsta arī A. Bērziņš.
Tomēr korekcijas šajos procesos var ienest Augstākā tiesa (AT). Vēlēšanās nominālu uzvaru guvusī Saskaņa aizvadītajā piektdienā AT pārsūdzēja Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātos galīgos vēlēšanu rezultātus, prasot pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā.
Saskaņas Latgales vēlēšanu saraksta līderis Andrejs Elksniņš, kas pārstāvēs partiju arī tiesā, uzskata, ka ir pietiekami daudz faktu, lai būtu «varbūtēja ticamība», ka vēlēšanu rezultāti Latgalē nelikumīgi ietekmēti. Proti, līdz ar daudzām vēlētāju liecībām par balsu pirkšanu arī vairāku iepriekšējo vēlēšanu analīze rāda, ka Vienotības deputāta kandidāta Dzintara Zaķa atbalstā vērojamas anomālijas. Piemēram, dažos Vienotībai tradicionāli ne tajos draudzīgākajos pagastos Dz. Zaķis pēkšņi guvis pat vairāk nekā 90% no visiem plusiņiem, kas atdoti par Vienotību. Līdz ar Dz. Zaķim pausto pārsteidzošo atbalstu arī pati partija guvusi Latgalē nepiedzīvotus rezultātus.
Tādēļ, neapgalvojot, ka vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā vainojama Vienotība vai pats Dz. Zaķis, Saskaņa lūdz AT Centrālajai vēlēšanu komisijai uzlikt par pienākumu atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai Dz. Zaķa vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Dz. Zaķim ir pielikts plusiņš.
Ja AT uzskatīs, ka Saskaņas prasība tiešām ir pamatota, pastāv iespēja, ka vēlēšanu rezultāti Latgalē tiek pārskatīti un mandātu sadalījums pārdalīts, neņemot vērā par nederīgiem atzītos vēlēšanu biļetenus. Tas, savukārt, nozīmējot, ka Vienotība zaudē divus mandātus, kurus iegūst Saskaņa.
Lēmums AT jādara zināms sabiedrībai jau šajā piektdienā, un gadījumā, ja tas ir Saskaņai labvēlīgs, topošajai koalīcijai tas varētu būt nāvējošs trieciens, jo izlīdzinātos Vienotības un ZZS mandātu skaits. Tas zaļzemniekiem var dot jaunus spēkus cīņā, piemēram, par VARAM. Arī Nacionālās apvienības 17 mandātu kļūtu par spēcīgāku trumpi sarunās par atbildības jomu sadalījumu.
Tikmēr Vienotības dome nolēmusi, ka tā vismaz līdz AT lēmumam nepadosies ZZS spiedienam. Koalīcijas partnerim nevajagot uzticēt ministrijas, kuras līdz šim nav bijušas tās pārraudzībā.
Vienotības domes vadītāja Sandra Kalniete, piemēram, uzskata, ka ZZS vēlme pēc šobrīd Nacionālās apvienības pārziņā esošās VARAM ir nekonstruktīva.
Taču ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šādi Vienotības lēmumi ir saistoši tikai pašai Vienotībai, savukārt ZZS saistot atbildība pret vēlētājiem.
«Mums nav saistošs viņu lēmums, Vienotība var lemt par sevi, bet tai nav absolūti nekādas daļas par to, kādus cilvēkus mēs virzām uz amatiem,» akcentējot ZZS pozīciju, saka A. Brigmanis. Viņš arī neslēpj, ka VARAM vairs nav jaunās valdības klupšanas akmens. Partijas minimums ir parlamentārā sekretāra amats šajā ministrijā, taču nākamais izaicinājums sarunu vadītājiem Vienotībā būs ZZS vēlme saņemt Vienotības rezervēto Izglītības un zinātnes ministriju vai līdz šim neviena negribēto Veselības ministriju. A. Brigmanis, neslēpjot, ka AT lēmums var ietekmēt valdības veidošanu arī pēc trešdienas, sola, ka partija savu pozīciju formulēs šodien.
Valdības veidošanas procesu intrigām bagātāku padara arī fakts, ka aizvadītajā piektdienā par savu demisiju paziņoja Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kura vadītais dienests izmeklē vēlēšanu ietekmēšanu.
To, ka Vienotība viņu gatavo izdienas pensijai, kuluāros apsprieda jau kopš gada sākuma, taču, ņemot vērā Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un izmeklēšanu par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, viņa demisija vēl ilgi būs viens no apspriestākajiem tematiem politikāņiem pietuvinātajās apindās.