Eirokomisārs Piebalgs iestājies "Vienotībā"
Partijas "Vienotība" valde šodien vienbalsīgi nolēma uzņemt šajā politiskajā spēkā Eiropas Savienības attīstības komisāru Andri Piebalgu, aģentūru LETA informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Ābotliņa uzsver, ka Piebalga pieredze un idejas ir būtisks pienesums komandai, "partijai turpinot nostiprināties kā valsts un Eiropas līmeņa politiskam spēkam". Viņa vērš uzmanību, ka Piebalgs ir pieredzējis diplomāts, profesionāls, zinošs, "pašmājās un starptautiskajā vidē cienīts un respektēts politiķis".
"Mūs vieno kopīgas vērtības, mērķi un izpratne par Latviju kā drošu, stabilu un pārtikušu nacionālu valsti Eiropas attīstīto valstu saimē," akcentē Āboltiņa.
Savukārt Piebalgs norāda, ka šoruden noslēgsies viņa darbs Eiropas Komisijā, un viņš sevi redz atgriežamies Latvijas politikā, kur Eiropā gūtā pieredze var izrādīties noderīga. "Pašreizējā situācijā esmu pārliecināts, ka Latvijai svarīgs ir katrs cilvēks, katra balss un līdzdalība ir vērtība," klāsta Piebalgs.
Pašlaik "Vienotības" biedru skaits pārsniedz 2500. Latvijā darbojas 51 partijas reģionālā nodaļa, no kurām lielākās ir Rīgas, Jūrmalas, Ogres un Jelgavas nodaļas, kā arī partijas Jaunatnes organizācija.
"Vienotība" dibināta 2011.gada 6.augustā un ir pārstāvēta 67 Latvijas pašvaldībās - sešās pilsētās un 61 novadā. Savukārt 11 pašvaldībās partijas pārstāvji ir domes vadītāji, 14 - priekšsēdētāju vietnieki.
Piebalgs ES komisāra amatu ieņem kopš 2004.gada. Vispirms viņš pildīja enerģētikas komisāra pienākumus, bet kopš 2010.gada ir attīstības komisārs.
Piebalgs dzimis 1957.gadā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis par fizikas skolotāju, bijis Valmieras 1.vidusskolas direktors, deputāts rajona pašvaldībā. 1988.gadā viņš sācis strādāt Tautas izglītības ministrijā par vecāko speciālistu, bijis tautas Izglītības ministrs Ivara Godmaņa valdībā.
No savienības "Latvijas ceļš" Piebalgs tika ievēlēts 5.Saeimā, bija Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, ieņēma finanšu ministra amatu Māra Gaiļa valdībā, bet demisionēja saistībā ar 1995.gada banku krīzi un nolika arī Saeimas deputāta mandātu.
Pēc tam Piebalgs bija Latvijas vēstnieks Igaunijā, bet kopš 1998.gada strādāja par vēstnieku ES, bija Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieks. 2003.gadā Piebalgs tika iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES jautājumos, vadīja pirmās Latvijas izvirzītās ES komisāres Sandras Kalnietes biroju, bet tad pats kļuva par komisāru.