Spānija izmantos savu sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), lai sāktu uzlabot attiecības ar Latīņameriku, it īpaši ar Kubu, kā arī lai risinātu kontinenta ekonomiskās likstas.
Kad Spānija piektdien, 1.janvārī, rotācijas kārtībā pārņems ES prezidentūru, premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero kļūs par pirmo bloka dalībvalsts līderi, kuram būs jādala augstākā vara ar ES pirmo pastāvīgo prezidentu Hermanu van Rompeju.
Taču Sapatero valdība apņēmusies rīkoties pēc saviem ieskatiem un panākt jauna ES un Kubas līguma noslēgšanu, neraugoties uz abu iepriekšējo prezidējošo valstu - Zviedrijas un Čehijas -, kā arī Kubas cilvēktiesību aizstāvju organizāciju iebildumiem. Madride jau sen cenšas intensificēt attiecības ar Kubu, kas savulaik bija Spānijas kolonija.
Tā vēlas panākt atteikšanos no 1996.gadā pieņemtās ES kopējās nostājas Kubas jautājumā, kas aicina vispirms gūt progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un tikai pēc tam normalizēt attiecības.
Ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss pagājušajā nedēļā parlamentā paziņoja, ka ES "pieļaus kļūdu", ja tā turpinās balstīt savas attiecības ar Kubu uz šo "diplomātisko instrumentu", piebilstot, ka "stingrs un cieņas pilns dialogs ir vienīgais veids", kā panākt progresu Kubā.
Pēc viņa teiktā, politisko ieslodzīto skaits Kubā samazinājies no 300 līdz 200, un Rauls Kastro, kurš 2008.gada februārī pārņēma Kubas prezidentūru no sava slimā brāļa Fidela, izteicis vēlmi īstenot reformas, kas būtu jāatbalsta.
Taču Spānijas Kubiešu biedrību federācijas (FECU) ģenerālsekretārs Gutjerress Tamargo aģentūrai AFP izteicās, ka mainīt ES nostāju "būtu ļoti nopietna kļūda", apgalvojot, ka Kuba ar atklātu nicinājumu noraidījusi ASV prezidenta Baraka Obamas pasniegto roku un darīs to pašu Eiropai.
Attiecības ar Kubu būs tikai daļa no plašākajiem pūliņiem, ko Spānija savas prezidentūras laikā veltīs ES attiecību intensificēšanai ar Latīņameriku.
Sapatero teicis, ka Spānija centīsies intensificēt ES un savu bijušo koloniju - Kolumbijas un Peru - tirdzniecības līgumu darbību un mēģinās panākt asociācijas līgumu noslēgšanu starp bloku un Centrālameriku.
Spānija vēlas arī pastiprināt cīņu pret terorismu, kodolieroču izplatīšanu un pirātismu pie Somālijas krastiem, kā arī veikt pasākumus visas Eiropas mērogā, lai cīnītos pret vardarbību ģimenēs.
Ekonomiskajā frontē Sapatero un van Rompejs vienojušies februāra sākumā rīkot ES valstu vadītāju neformālu tikšanos, kurā tiks apspriestas ekonomiskās reformas.
Nesen Sapatero bija devies braucienā pa Eiropas galvaspilsētām, lai paskaidrotu Spānijas prioritātes, un Atēnās paziņoja, ka Madride atbalstīs jaunu ES izaugsmes modeli, kas balstīsies uz "zaļāku, produktīvāku un konkurētspējīgāku ekonomiku".
Spānijā ir vairākas vadošās kompānijas atjaunojamās vēja un saules enerģijas jomā, un pagājušajā mēnesī tā nāca klajā ar plašu reformu paketi, kuras mērķis ir mazināt savas ekonomikas atkarību no celtniecības sektora un ieviest ilgtspējīgāku izaugsmes modeli.
Spānija ir viena no tām valstīm, kuru vissmagāk skārusi globālā lejupslīde, un tā pārņem prezidentūru 27 valstu Eiropas Savienībā brīdī, kad nākamgad beidzas bloka ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas jeb tā dēvētās Lisabonas programmas darbības termiņš.
Bezdarba līmenis visā Eiropas Savienībā ar tās 22,5 miljoniem iedzīvotāju šā gada oktobrī paaugstinājās līdz 9,3% salīdzinājumā ar 7,3% pērnajā oktobrī, liecina ES statistikas aģentūras "Eurostat" dati.
Bezdarba līmenis atsevišķās dalībvalstīs svārstās no 3,7% Nīderlandē un 4,7% Austrijā līdz 20,9% Latvijā un 19,3% Spānijā.