Valsts pārvalde ekstrēmismam ir slēgta

Vienu reizi piestaigājusi uz darba pārrunām Valsts ieņēmumu dienestā, Daugavpils izcelsmes rīdziniece Šarlote Anastasija Lorence pamanījusies izraisījusi pamatīgu skandālu ar savām brīvā laika aktivitātēm. Sociālo portālu profilos viņa ievietojusi fotogrāfijas, kurās redzama lietojam nacistu atribūtiku, tiksmināmies gar Hitlera ģīmetni, salutējot ar izstieptu roku. Arī izdarījusi dažādus radikālus ierakstus jautājumu-atbilžu portālā ask.fm, uzsverot baltādaino rases pārākumu un visādi izsmejot krievus, par ko, protams, īpaši satraukušies krievu mediji.

Taču tagad viņas uzskati vēršas pret viņu pašu. Dažādu valstu krievi, kas apvainojušies uz latviešu nacisti, sociālajos portālos draud izrēķināties ar viņu, tostarp apliet skaisto seju ar skābi. Arī izredzes uz cerēto darbu valsts pārvaldē tagad ir sagrautas. VID informē, ka jaunā sieviete vienam amatu konkursam patiešām bija iesniegusi savu dzīvesgājuma aprakstu, bet darbu pie viņiem, protams, nav dabūjusi.

Kamēr cilvēks savus uzskatus patur pie sevis, tā ir viņa darīšana. Taču brīdī, kad viņš tos sāk izplatīt, nākas uzņemties atbildību. Jo īpaši gadījumā, ja darba dzīvi iecerēts saistīt ar valsts pārvaldi. Pirms 11 dienām Šarlote Anastasija Lorence vēstīja kādam neticīgam vaicātājam no Krievijas, ka VID viņu pašlaik ņemot ierēdņa amatā. Un tas nekas, ka viņa tikai pirms dažiem mēnešiem pabeigusi universitāti (Ekonomikas un vadības fakultāti):

“Pie mums Latvijā viss ir citādāk, nekā Krievijā. Lai ieņemtu ierēdņa amatu, nav jābūt bagātam, ar sakariem vai jāpārguļ ar kādu. Ir jānosūta savs CV, jāizpilda tests, jāpiedalās pārrunās, un, ja tu viņiem deri – tevi ņem. Un tā ir ar visiem ierēdņu amatiem valsts institūcijās un ministrijās.” Tomēr jaunā dāma aizmirsa tādu lietu kā valsts civildienesta darbinieka ētikas kodekss.

Valsts kancelejas pārstāve Ilze Pavlova skaidro, ka pienākums ar savu rīcību nediskreditēt valsts iestādi un pārvaldi kopumā ir nostiprināts Valsts civildienesta likumā: “Tajā ir noteikti valsts pārvaldes ierēdņu pienākumi, kas attiecas gan uz pienākumu pildīšanu darba laikā, gan uzvedību ārpus darba vietas. Proti, “ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.””

Arī Valsts Ieņēmumu dienestam ir savs ētikas kodekss, un tajā līdzīgi tiek prasīts:

“Ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā. Apzināties, ka katra atsevišķa Darbinieka uzvedība un rīcība veido VID kopējo tēlu sabiedrībā.” Ja VID savu tēlu nāktos saistīt ar Šarlotes Anastasijas Lorences bilžu galerijām, tas asociētos ar nacismu, eksotiskiem dzīvniekiem un seksu. Tāpēc nav brīnums, ka VID iekšējās drošības daļa cenšas filtrēt arī darbinieku ārpus darbalaika dzīvi. Neoficiāli avoti vēsta, ka ir bijuši precedenti. Pirms pāris gadiem kāds auditors internetā bija salicis bildes, kurās redzams šņaucam baltu pulveri. Vēlāk noskaidrojies, ka tas tomēr nav bijis kokaīns, it kā - tīrā ākstība. Tomēr VID klienti nebūtu sapratuši , ja iestāde pie viņiem sūtītu kaut kādu šņaucēju. Savukārt vēl senāk kāda VID darbiniece savā profilā salikusi pikantas pirts ainas. Vadība viņu jau labu laiku bija vēlējusies izmest no darba, jo paralēli tiešajiem darba pienākumiem nodevusies maksātnespējas lietām. Interešu konfliktam trūka pierādījumu, tāpēc plikās bildes trāpījās īsti laikā. Iegansts atlaišanai bija neētiska uzvedība ārpus darba vietas.