Jau no nākamā gada 1. februāra tiks pārtraukti pensiju ieturējumi un aprēķinātās pensijas izmaksās pilnā apmērā gan nestrādājošiem, gan strādājošiem pensionāriem. Tam papildus nepieciešami 110,9 miljoni latu.
Savukārt, lai atmaksātu pensionāriem pienākošos naudu par periodu no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada janvārim, nepieciešami vēl 73,7 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas (LM) aprēķini.
LM līdz nākamā gada 7. janvārim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā priekšlikumi Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Līdz tam LM plāno rūpīgi izvērtēt un apspriest ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un Finanšu ministriju iespējamos risinājuma variantus, Neatkarīgajai saka LM speciāliste Ilona Jurševska. Savukārt par ieturējumu, kas veikti līdz 2010. gada 1. februārim, izmaksu būs nepieciešams speciāls regulējums, kuru Saeimai jāpieņem līdz martam. "Finansējums ieturējumu izmaksai tiks meklēts sociālās apdrošināšanas budžetā uz valsts budžeta deficīta rēķina," norāda I. Jurševska.
Tieši naudas avots, no kura finansēt pilnu pensiju izmaksu, jo pašreizējā nākamā gada pastiprinātajā budžetā šādi izdevumi nav paredzēti, kā arī – kur ņemt naudu, lai pensionāriem atdotu ieturēto, ir galvenais diskusiju temats. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) pēc Satversmes tiesas sprieduma publiski vairākkārt uzsvēris, ka sociālajā budžetā naudas nav – tas esot iztērēts iepriekšējos gados.
Tomēr, kā liecina gan VSAA, gan Valsts kases (VK) informācija, sociālajā budžetā ir uzkrājums, no kura daļa ir konta atlikums, bet lauvastiesa – termiņnoguldījums. Sociālā budžeta atlikums ir noguldīts VK, un saskaņā ar operatīvajiem datiem sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums ir 741,9 miljoni latu, tajā skaitā termiņnoguldījums – 625,5 miljoni latu un atlikums budžeta kontos ir 116,4 miljoni latu. "Konta atlikumi un depozīts tiek izmantoti pamatbudžeta finansēšanai, lai nepieļautu lielāku deficītu," Neatkarīgajai norāda Valsts kases speciāliste Zane Šneidere. Pēc būtības tas nozīmē, ka sociālā budžeta nauda joprojām lāpa pamatbudžetu. Uz jautājumu, vai gadījumā, ja VSAA pārtrauc visus depozītus, nauda – 625 miljonu apmērā – ir sociālā budžeta rīcībā, VK atbilde ir: jā.
VK no valsts pamatbudžeta nodrošina procentu maksājumus valsts speciālajam budžetam gan par depozītu (atmaksas brīdī), gan par kontu atlikumiem (katru dienu). "Ja uzkrātais atlikums būtu izvietots bankās, tad Valsts kasei vienlaikus būtu nepieciešams aizņemties no bankām, lai finansētu pamatbudžeta deficītu, kā rezultātā bankas gūtu peļņu uz valsts budžeta rēķina. Turklāt būtiski pieaugtu valsts parāds," stāsta Z. Šneidere.
***
UZZIŅAI
Starp Valsts kasi un VSAA noslēgtie līgumi par valsts speciālā
budžeta līdzekļu ieguldīšanu termiņnoguldījumā (latos)
Noguldījuma beigu datums; pamatsumma; procentu likme
Darba negadījumu speciālais budžets 22.10.2010. 1 000 000 14,3
3.06.2010. 500 000 12
1.02.2010. 5 000 000 7.7
Pensiju speciālais budžets 22.10.2010. 70 000 000 14,3
3.06.2010. 220 000 000 12
1.02.2010. 210 000 000 7,7
Nodarbinātības speciālais budžets 22.10.2010. 15 000 000 14,3
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets 22.10.2010. 17 000 000 14,3
3.06.2010. 2 000 000 12
1.02.2010. 85 000 000 7,7
Kopā 625 500 000