Rīgas domes ārkārtas sēdi būs jāvada opozīcijas deputātam Kristovskim

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) no atvaļinājuma atsaukts netiks, tādēļ domes ārkārtas sēde par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atbrīvošanu no amata, kuru pagājušajā nedēļā sasaukt ierosināja "Pilsoniskās savienības" (PS) un "Jaunā laika" (JL) frakcijas, būs jāvada opozīcijas deputātam - PS frakcijas vadītājam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Savāktos parakstus ārkārtas sēdes sasaukšanai PS un JL iesniedza 23.decembrī. Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka ārkārtas sēde par mēra atbrīvošanu no amata jāsasauc divu nedēļu laikā - līdz 6.janvārim, bet tā jāvada domes priekšsēdētāja vietniekam - pats mērs to darīt nedrīkst.

Tomēr tagad problēmas sagādājis Šlesera atvaļinājums, jo vicemērs no Singapūras plānojot atgriezties tikai ap 10.janvāri, tādējādi viņš 6.janvārī nevar vadīt domes sēdi.

Likumā noteikts - ja mērs vai vicemērs nevar sasaukt vai vadīt ārkārtas domes sēdi, tas jādara deputātam, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu - tātad Kristovskim.

Ušakovs pastāstīja, ka nolēmis Šleseram atvaļinājumu nebojāt un ārkārtas sēdi sasauks 5.janvārī plkst.14.

"Par savu krēslu esmu drošs, jo koalīcijai ir 38 deputātu balsis pret opozīcijas 22 balsīm. Tādēļ ir pilnīgi vienalga, kas vada domes sēdi - Ivanovs, Semjonovs, Šlesers, Kristovskis vai kāds cits. Lai jau opozīcija papriecājas," sacīja Ušakovs.

Iepriekš Rīgas domē tika runāts, ka Ušakovs varētu mēģināt vienoties ar JL un PS par ārkārtas sēdes pārcelšanu uz 11.janvāri, kad būtu atgriezies Šlesers, tomēr šodien PS un JL frakcijas atbalstu šādām idejām nepauda.

Šis gadījums varētu būt pirmais vēsturē, kad Rīgas domes sēdi vada opozīcijas deputāts.

Kā iepriekš informēja PS frakcijā, ir savākts un iesniegts nepieciešamais parakstu skaits - 21 paraksts -, lai mēram būtu jāsasauc ārkārtas sēde un jāizskata demisijas pieprasījums.

Lai mēram būtu jāsasauc ārkārtas sēde, nepieciešams iesniegt vismaz vienas trešdaļas jeb 20 deputātu parakstus. Rīgas domes opozīcijā ir 22 deputāti - 14 PS frakcijā un astoņi JL frakcijā. Vienīgais no opozīcijas, kurš neparakstīja demisijas pieprasījumu Ušakovam, bija deputāts Olafs Pulks (JL), kurš atradās ārzemēs.

Rīgas domes koalīcijai - apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un partijas LPP/LC frakcijām - kopā ir 38 deputātu balsis, tādēļ Ušakovs uzskata, ka neesot pamata bažām par Rīga mēra krēsla stabilitāti.

Kā norāda PS un JL, "Ušakova nedemokrātiskais vadības stils, privātu biznesa interešu lobēšana, kā arī nesaimnieciskums un naudas izšķērdēšana tādos apšaubāmos un nekvalitatīvos projektos kā "Live Riga" liecina par galvaspilsētas vadītāja neprofesionalitāti, nevēlēšanos un nespēju strādāt rīdzinieku interesēs".

Par Ušakova "klaji vienaldzīgu un cinisku" attieksmi pret domes priekšsēdētāja pienākumiem liecinot kaut vai pēdējā domes sēde, kurā bija jāpieņem galvaspilsētas 2010.gada budžets. Sēde tika sasaukta vēlā pēcpusdienā, nerēķinoties ar to, ka lēmumus par gada budžetu nevar pieņemt dažu minūšu laikā. Savukārt ārkārtas sēde pēc budžeta pieņemšanas tika noorganizēta par spīti tam, ka deputāti nebija paspējuši iepazīties ar izskatāmajiem dokumentiem, norāda opozīcija.

Satraucošs esot arī domes vadības "katastrofāli zemais" kultūras līmenis. "Laikā, kad sabiedrības uzticība politiķiem ir bīstami zema, Rīgas mēra rīcība 17.decembra domes sēdē degradējusi jau pārlieku zemo politiskās kultūras līmenī valstī. Uzskatām, ka šajā situācijā asi jāreaģē ne vien sabiedrībai, bet arī politiskajai videi - mēs nedrīkstam izlikties to nemanām. Tas, kā amatpersona izsakās, skaidri demonstrē to, kā viņa domā, un ne jau šādu vadību pelnījuši rīdzinieki," norāda opozīcijas partiju pārstāvji.

Kā ziņots, 17.decembra domes ārkārtas sēdes translācijas ierakstā dzirdams politiķu ikdienišķais sarunas stils. Šajā ierakstā vairākkārt dzirdams, ka Rīgas mērs Ušakovs, paklusām pie sevis paužot komentāru par vienu no ziņotājiem, kā arī klusā sarunā ar Šleseru izmanto necenzētu leksiku. Ierakstā arī dzirdams, kā paralēli domes sēdes vadīšanai Ušakovs ar blakus sēdošo vicemēru klusām pagūst apspriest ēdināšanas jautājumus un atklāj nezināšanu par kādu no izskatāmajiem jautājumiem.

Rīgas domes ārkārtas sēde 17.decembrī, kas sekoja lemšanai par Rīgas nākamā gada budžetu, ievilkās līdz vēlai naktij, jo opozīcijas deputāti centās izmantot iespēju debatēt par jebkuru lēmumu, radot iespaidu, ka speciāli tiek vilkts laiks, lai šādi "atmaksātu" valdošajai koalīcijai par visiem noraidītajiem budžeta priekšlikumiem.

Opozīcijas politiķi netipiski aktīvi iztaujāja domes ierēdņus, kuri ziņoja par sēdē izskatāmajiem jautājumiem, un izsmēja katru gadījumu, kad viņi nespēja atbildēt.

Debatēs iesaistījās arī koalīcijas deputāti, kuri centās atbildēt opozīcijas izteiktajai kritikai.

Brīžiem sēžu zālē valdīja jautrība, bet brīžiem politiķi mētājās ar savstarpējiem apvainojumiem, novēroja LETA.

Ušakovs izplatījis paziņojumu, kurā atvainojas cilvēkiem, kurus aizskāruši viņa necenzētie izteikumi Rīgas domes sēdes laikā 17.decembrī.

Ušakova preses sekretāre Anna Kononova skaidroja, ka medijos atspoguļotais bija daļa no privātas sarunas starp viņu un blakussēdētāju un bija sekas nogurumam, kurš radies, dienas garumā vadot Rīgas domes sēdi apstākļos, kad opozīcijas deputāti centās nepamatoti novilcināt lēmumu projektu pieņemšanu.

"Es nebiju domājis, ka [Ģirts Valdis] Kristovska kungs kā bijušais aizsardzības ministrs ir tik jūtīgs un mīkstsirdīgs, lai pāris stipru vārdu varētu viņu novest līdz ģībonim," norāda Ušakovs.

Vienlaikus, ņemot vērā PS izplatīto paziņojumu, kurā Rīgas mērs un viņa vietnieks tiek aicināti atkāpties no amata, Ušakovs aicināja atsevišķus savus kolēģus no PS arī atzīties nekorektā uzvedībā 17.decembra Rīgas domes sēdes laikā un par to atvainoties.

Runājot par opozīcijas rosināto demisiju, Rīgas mērs apgalvoja, ka tas esot mēģinājums novērst uzmanību no nelikumībām, kas notiek valdībā saistībā ar pensijām, un klajš mēģinājums atriebties SC, kas vērsies tiesā, aizstāvot pensionārus.

Ušakovs norādīja, ja valdība nekomunicēs ar pensionāriem, viņi "var uzzināt jaunas vārdu kombinācijas".

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais