Priekšvēlēšanu projektiem vairs nedāļā uzticību avansā
Vīlušies pie varas esošajos politiķos, Latvijas balsotāji visās līdzšinējās Saeimas vēlēšanās ir dāsni dalījuši uzticības kredītu priekšvēlēšanu projektiem, cerot uz jaunu mesiju. Taču šoruden gaidāmās 12. Saeimas vēlēšanas varētu būt vienas no retajām, kurās jaunveidotie politiskie spēki paliek pie sasistas siles. Tā prognozē eksperti un apliecina arī provizoriskie reitingi.
Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti veiktā aptauja liecina – iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pagaidām nespētu pārvarēt nedz Ingunas Sudrabas, nedz Einara Repšes, nedz arī Mārtiņa Bondara vai Aināra Šlesera vadītās partijas. Lai gan visi uzvārdi šajā sarakstā ir skaļi un vēlētājiem labi zināmi, tomēr šogad balsotājs pret jaunpienācējiem ir piesardzīgs.
Trūkst spēcīgu kadru
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka šādai situācijai ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, vēlētāju bēdīgā pieredze ar Valda Zatlera partiju, kas, uztapusi vien dažus mēnešus pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ieguva otro lielāko pārstāvniecību parlamentā, taču ātri vien izjuka, atstājot aiz sevis vien vilšanās pēcgaršu. Otra problēma ir spēcīgu cilvēku trūkums, kas jaunajām partijām liek meklēt savus līdzgaitniekus otrajā un pat trešajā ešelonā.
Tāpat sava loma ir arī notikumiem Ukrainā, kas Latvijas vēlētājiem likuši ar milzīgu neuzticību uzlūkot ikvienu partiju, kuras virzienā raidītas kaut tikai aizdomas par saistību ar Kremli. «Esot pozitīvai apstākļu sakritībai, 5% barjeru varētu pārvarēt ja nu vienīgi Ingunas Sudrabas partija. Pārējiem izredžu nav,» prognozēja I. Ījabs. «Einara Repšes gadījumā milzīga problēma ir gan paša ekspremjera tēls, gan gaužam aplamā polittehnoloģija. Šīs partijas cilvēki ir pārāk pareizi saķemmēti, un ierindas vēlētājs nespēj sevi ar viņiem asociēt,» analizē eksperts. «Mārtiņam Bondaram lielākais klupšanas akmens ir vājais kadru korpuss. Lai gan pats Bondars daudziem vēlētājiem ir simpātisks, tomēr nekā cita, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam nav. Savukārt Aināram Šleseram varētu būt milzīgas problēmas atrast ideju, kas vienotu bijušos premjerministrus. Katrs bijušais valdības vadītājs ir ar milzīgu ego, un ir teju neiespējami ģenerēt kustību, kas viņus visus ievirzītu vienā vektorā.»
Noteicošie būs saraksti
Tam, ka vienīgā, kura spētu pārlēkt 5% barjerai, ir I. Sudraba, piekrīt arī politologs Filips Rajevskis, taču būtu nepieciešama spēcīga kampaņa. «Atlaižot 10. Saeimu, Valdis Zatlers ieguva milzīgu impulsu, kas viņa jaundibināto partiju burtiski ienesa parlamentā. Šogad tāda impulsa nevienai partijai nav, tāpēc būs nepieciešamas lielas investīcijas vēlēšanu kampaņai. Tiesa, vislielākā nozīme, manuprāt, būs tieši partiju sarakstiem, jo ar katrām vēlēšanām Latvijas vēlētāji kļūst arvien piesardzīgāki un gudrāki. Tukša populisma laiks ir garām, ir nepieciešama spēcīga komanda, un tieši ar to visām partijām ir problēmas,» klāstīja F. Rajevskis. Tiesa, abi eksperti atgādināja, ka vēlēšanās nozīmīgas korekcijas ieviesīs tā vēlētāju daļa, kas joprojām nav izdarījusi izvēli. Tādu joprojām ir aptuveni 25% no balsstiesīgajiem.
Jāpiebilst, ka Latvijas faktu aptauja liecina: bijušās valsts kontrolieres veidoto partiju No sirds Latvijai šobrīd atbalsta tikai 3,7% vēlētāju, bet M. Bondara vadīto kustību – 1,6%. Veiksmīga atgriešanās politikā ies secen arī E. Repšes partijai, par kuru balsotu 0,8% vēlētāju, bet par Aināra Šlesera un bijušo premjeru partiju – 0,6% aptaujāto. Eksministra Jāņa Bordāna veidoto Jauno konservatīvo partiju atbalstītu 0,5%, bet LSDSP – 0,4%.