Satversmes tiesa liek atmaksāt pensionāriem ieturēto naudu [+ video]

Satversmes tiesa spriedumā lietā par pensiju samazināšanas atbilstību Satversmei likusi Saeimai līdz nākamā gada 1. martam noteikt kārtību, kādā atlīdzināmi ieturējumi no nelikumīgi samazinātajām pensijām.

Satversmes tiesa šodien pilnībā apmierināja pensionāru prasības un no pieņemšanas brīža atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

Līdz 2010. gada 1. martam valstij jāizbeidz ieturēt daļu no pensionāru pensijām.

Par galējo ieturējumu atmaksas termiņu noteikts 2015.gada 1.jūlijs.

Satversmes tiesas spriedums ir nepārsūdzams.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) decembra vidū Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina: ja ST pensiju samazināšanu atzīs par Satversmei neatbilstošu, valstij varētu nākties pensionāriem atmaksāt ap 100 miljoniem latu. Labklājības ministrija ir aprēķinājusi summas, kas būtu jāmaksā valsts zaudējuma gadījumā.

Satversmes tiesas (ST) tiesnese Kristīne Krūma šodien skaidroja, ka tiesa pamatā vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips. Tiesa atzinusi, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība.

Tā dēvēto "pensiju lietu" 23.novembrī rakstveida procesā - bez lietas dalībnieku piedalīšanās un viņu uzklausīšanas tiesas sēdē - uzsāka izskatīt seši ST tiesneši un tiesas sastāva priekšsēdētājs bija ST vadītājs Gunārs Kūtris, kurš spriedumu parakstīja šodien.

Spriedums būs pieejams ST interneta mājas lapā, taču likumīgā spēkā tas stāsies pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Saeimā pieņemtais likums "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kas paredzēja atņemt nestrādājošajiem pensionāriem 10% un strādājošajiem pensionāriem 70% no aprēķinātās un uz mūžu piešķirtās vecuma pensijas, stājās spēkā 1.jūlijā.

Pensiju samazinājumu ST apstrīdēja gan atsevišķi pensionāri, gan pensionāru pārstāvji un viņu veidotas grupas. Vasaras vidū pieteikumu iesniedzējiem savu kārtu sūdzības iesniegšanai nācās pat stāvēt rindās. Jūlija beigās ST vērsās pie sabiedrības un lūdza cilvēkus pieteikumus vairs neiesniegt, norādot, ka pieteikumu skaits neietekmēs lietu rezultātus.

ST bija saņēmusi ap 9000 sūdzību, no kurām ievērojams skaits neatbilda likuma prasībām par pieteikumu tiesai un tās nevar izskatīt kā pieteikumus. Šīs sūdzības tika pievienotas ierosināto lietu materiāliem, un ST solīja sūdzību iesniedzēju viedokli ņemts vērā, izskatot lietas.

Sākotnēji ST ierosināja divas atsevišķas lietas, bet pēc tam vienā apvienoja gan lietu, kas attiecas uz vecuma un saskaņā ar nolikumiem piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10%, gan arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%.

ST pēc 140 pieteikumu iesniedzēju sūdzībām ierosināja lietu par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 2.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1. un 109.pantam un 3.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam.

Likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 2.panta pirmā daļa noteic nestrādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazinājumu par 10%, bet šī paša likuma 3.panta 1.daļa noteic strādājošo pensionāru pensiju samazinājumu par 70%.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 105.pants garantē ikvienam ir tiesības uz īpašumu, bet 109.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Norādot uz ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī to, ka lietā ir pietiekami informācijas, lai tā nebūtu jāskata mutvārdu procesā - ar lietas dalībnieku piedalīšanos, - un uz sēdi nebūtu jāaicina visi pieteicēji, ST izšķīrās par lietas skatīšanu rakstveida procesā.

Norādot, ka konstitucionālajā tiesā ierosinātajās lietās iesniegtie atbildes raksti vērtējami kā lietas materiāli, ST, pretēji iepriekšējai praksei, izlēma sabiedrību vairs neinformēt par to saturu, tādejādi arī pensiju lietā Saeimas sniegtās atbildes saturs nav zināms.