SAB pagājušajā gadā 29 gadījumos atteicis pielaidi valsts noslēpumam
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagājušajā gadā 29 gadījumos ir atteicis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, liecina SAB pagājušā gada darbības pārskats.
Pērn SAB ir veicis nepieciešamās pārbaudes 741 personai par iespēju saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu. 230 personas vētītas par atbilstību pirmās kategorijas apliecībai darbam ar sevišķi slepenu informāciju, 340 personas pārbaudītas par atbilstību darbam ar slepenu informāciju, bet 171 persona pārbaudīta par tiesībām saņemt trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju.
Procedūra paredz, ka SAB direktora lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram. Pērn SAB 29 gadījumos ir atteicis speciālo atļauju izsniegšanu pieejai valsts noslēpumam. 22 pārsūdzības gadījumos ģenerālprokurors atzinis, ka SAB lēmums par atteikumu pieejai valsts noslēpumam ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Uz šī gada 1.janvāri divas pārsūdzības vēl atradās izskatīšanā Ģenerālprokuratūrā.
Likumā teikts, ka par sevišķi slepenu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt bruņotu agresiju pret Latviju vai šādas agresijas draudus, valstiskās suverenitātes reālu apdraudējumu, diplomātisko attiecību pārtraukšanu, iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju. Tāpat sevišķi slepena informācija ir tāda, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt valsts aizsardzības plānu, izlūkošanas sakaru sistēmu, svarīgu operatīvās izstrādes plānu atklāšanu un valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.
Par slepenu atzīstama tāda informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt starptautisko attiecību saasināšanos, starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, svarīgu militāro plānu vai izlūkošanas pasākumu, izmeklēšanas iestāžu metožu un svarīgu operatīvās darbības pasākumu plānu atklāšanu, kā arī ar valsts aizsardzību vai noteiktas tautsaimniecības nozares attīstību saistīto zinātnisko vai tehnoloģisko atklājumu izpaušanu.
Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai.
Jau ziņots, ka SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK). Viņai bija nepieciešama pielaide sevišķi slepenai informācijai.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.