Ušakovs: Mums ir skaidra, prolatviska pozīcija
Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju, politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par to, vai ideja par rīdzinieka karšu ieviešanu nav izgāzusies, par Rīgas ielu katastrofālo stāvokli un par to, vai SC nav pienācis laiks skaidrāk pozicionēties Ukrainas notikumu izvērtējumā.
– Vai ideja par rīdzinieka karšu ieviešanu nav izgāzusies? Nauda iztērēta, jēgas maz.
– Tieši otrādi. Rīdzinieka karte vairāku iemeslu dēļ ir labs piemērs veiksmes stāstam. Pateicoties reklāmas kampaņai, ir izdevies pārliecināt vairāk nekā 10 000 rīdzinieku deklarēties savā dzīves vietā. Pēdējos gados sakarā ar drūmo demogrāfisko situāciju mums ik gadu bija iedzīvotāju samazinājums par apmēram 5000 cilvēku. Šogad ir izdevies panākt pieaugumu. Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits atkal ir vairāk nekā 700 000 cilvēku. Pirms tam divus gadus tas bija zem šīs atzīmes. Tāpat mums ir izdevies panākt kompromisu ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), un tagad ir sapratne, ka nav pareizi, ja tikai rīdzinieki maksā par visām atlaidēm sabiedriskajā transportā gan par sevi, gan par visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Ir panākta vienošanās, ka no 2015. gada kompensācijas par nerīdzinieku braukšanu sabiedriskajā transportā tiks maksātas no valsts budžeta. Tas ir pareizākais ceļš, nevis bez tā slēgt divpusējus līgumus ar citām pašvaldībām. Braukšanas maksa ir zemāka visiem. Ir palielinājies to braucēju skaits, kas maksā, un tas ļaus gada beigās noteikt, kāds ir bijis finansiālais efekts tam, ka par 10 centiem samazinājām braukšanas maksu. Izskatās, ka rezultāti ir pietiekoši labi.
– Tie ir pasākumi, kuriem nav tiešas saistības ar rīdzinieka karti.
– Pateicoties reklāmas kampaņai, liels rīdzinieku skaits šīs kartes ir saņēmuši. Šonedēļ ir pieņemts lēmums, kurš rīdzinieka karti formalizē kā dokumentu. Tas nozīmē, ka tagad sāksim ieviest dažādas atlaides un citas preferences rīdzinieku karšu īpašniekiem. Pirmā paketē būs 1. un 2. slimnīca, dzemdību nams un poliklīnikas.
– Vai varat precizēt, ko tas praksē nozīmēs?
– Tas nozīmē, ka šo karšu turētājiem būs atlaides šajās slimnīcās, dzemdību namā un poliklīnikās. Atlaižu apmērs svārstīsies, un par precīziem skaitļiem vēl tiks lemts. Tālāk būs sadarbība ar privātiem uzņēmumiem. Vēlmi sadarboties ar Rīgas pilsētu jau ir izteikuši atsevišķi tirdzniecības tīkli, aptieku tīkli un privātie veselības centri. Šīm kompānijām ir izdevīgi piedāvāt atlaides, jo tad viņi garantēti saņem lojālākus klientus. Šogad šis projekts attīstīsies, un mūsu ilgtermiņa mērķis ir maksimāli paplašināt pieejamo preferenču apjomu rīdziniekiem.
– Rīdzinieka karte sākotnēji bija paredzēta, lai ieviestu diferencētu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā. Tagad līdz gada beigām šī atšķirīgā maksa ir atcelta. Kā būs nākamgad?
– Mums nav diferencēts transporta tarifs. Mums ir pašizmaksa, kura ir ap 1,20 eiro. Tā kā sabiedriskais transports pilda arī sociālo funkciju, tarifs ir noteikts zem pašizmaksas. Šogad mēs par rīdzinieku samaksāto nodokļu naudu turpinām nodrošināt šo atlaidi gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem. Patlaban notiek darbs ar ministriju, lai pabeigtu izstrādāt mehānismu, lai starpību starp brauciena pašizmaksu un tarifu nerīdziniekiem kompensētu valsts un visi varētu braukt par vienādu tarifu. Par rīdzinieku lētāku braukšanu maksās rīdzinieki, bet par nerīdzinieku braukšanas atlaidēm maksās no valsts budžeta.
– Pērn tika uzsākta mikroautobusu pārvadājumu reorganizācija, kura paredzēja esošā autoparka pilnīgu nomaiņu un sistēmas sakārtošanu. Diemžēl joprojām ielās ir novecojuši mikroautobusi un nesaprotama samaksas kārtība.
– Sistēmu ir izdevies sakārtot par apmēram 80%. Tas nozīmē, ka atpaliekam no sākotnēji plānotā grafika. Ir atlikuši 20%, lai šo reformu varētu nosaukt par veiksmīgi pabeigtu. Kas ir izdarīts? Absolūtais vairākums automašīnu ir nomainītas ar jauniem modeļiem. Ir veiktas maršrutu korekcijas. Ir atsevišķi maršruti, kur notiek pārvadājumi ar vecajām mašīnām, bet tas ir tuvāko nedēļu jautājums, kad arī šajos maršrutos autoparks tiks nomainīts ar jaunām mašīnām. Paralēli notiek cīņa ar tā dēvētajiem nelegālajiem pārvadātājiem. Šie pārvadātāji rīkojas kā pirāti. Tas nozīmē, ka izmaksas viņiem ir krietni mazākas nekā Rīgas satiksmei vai uzņēmumam Rīgas mikroautobusu satiksme, jo ar nodokļu nomaksu viņi sevi neapgrūtina. Sākot ar PVN un beidzot ar sociālo nodokli saviem darbiniekiem. Kursē viņi nevis pēc saraksta, bet cenšas izbraukt pa priekšu legālajiem pārvadātājiem. Tas ietekmē kopējo situāciju un kropļo tirgu, bet izskatās, ka, pateicoties likumu grozījumiem, kuri jau stājušies spēkā un kuri vēl stāsies spēkā, kā arī strādājot attiecīgiem dienestiem, šī problēma tiks atrisināta.
– Nupat biju ceļojumā uz Zimbabvi Āfrikā un atgriežoties bija nepatīkami ieraudzīt, ka Rīgas ielas, īpaši mikrorajonos, ir bedrainākas nekā Zimbabves galvaspilsētā Hararē. Kad Rīgā ielas būs tādā līmenī, lai mēs patiešām justos kā Eiropā?
– Varbūt ceļojuma laikā jums nav bijusi iespēja pamanīt, ka jau trešo gadu notiek ļoti aktīva pagalmu remontu programma, un, ja paņemam karti, Imanta, Zolitūde, Iļģuciems, Pļavnieki, Purvciems, Ķengarags ir rajoni, kuros aktīvi remontdarbi jau notiek. Labi var redzēt, ka pagalms pēc pagalma tiek sakārtoti. Šogad darbi turpināsies Juglā, Ziepniekkalnā, Bolderājā, Zolitūdē... Varu iedot šo sarakstu.
– Braucot uz interviju, biju Imantā, pats dzīvoju Pārdaugavā, Dzirciema ielas rajonā, un visur, nobraucot no maģistrālajām ielām, mikrorajonos ielas ir katastrofālā stāvoklī.
– Ņemot vērā, ka iekšpagalmi nav remontēti kopš 1991. gada, ir skaidrs, ka divos gados savest visu kārtībā nav iespējams. Mēs esam 2012. un 2013. gadā saveduši kārtībā daļu pagalmu, bet, lai savestu visus kārtībā, būs nepieciešami vēl trīs gadi.
– Vai tas nozīmē, ka uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tas ir, 2017. gadā, ielu segums mikrorajonos būs Eiropas līmenī?
– Ja mēs runājam par iekšpagalmiem, uz 2017. gadu ap 80% tiks savesti kārtībā. To jau mēs redzam ar tiem tempiem...
– Tātad tempi un finansējums ir pietiekami?
– Jā. Pašreizējie tempi mums ļauj prognozēt, ka līdz 2017. gadam mēs šo programmu varēsim par kādiem 80% pabeigt. Pagalmu sakārtošanas programmu uzsākām vēl iepriekšējā sasaukuma pēdējā gadā un to turpināsim. Jauna programma ir par ielu remontdarbiem, un tā ir uzsākta šogad. Pirmais un galvenais objekts ir Salu tilta remonts, kas prasīs lielus resursus. Šogad būs lieli ielu remonti Pārdaugavā, un ap 2017. gadu varēsim teikt, ka liela daļa Rīgas ielu ir savestas kārtībā. Salu tilta remonts tiks pabeigts nākamgad novembrī, un, kad tas tiks izdarīts, varēsim ieviest pārmaiņas sabiedriskā transporta sistēmā. Uz visiem tiltiem tiks izveidotas sabiedriskā transporta joslas, un sabiedriskajam transportam uz tiltiem nebūs jāstāv korķos. Tas mums ļaus pāriet uz laika biļetēm – tas ir, būs jāmaksā nevis par braucienu, bet par stundu. Šajā laikā varēs pārsēsties no viena transporta līdzekļa citā. Pašreiz šai sistēmai nav jēgas, jo viss beidzas pie Daugavas.
– Pāriesim pie politiskiem jautājumiem. Ukrainas notikumi ir būtiski izmainījuši politisko ainavu. Vai nedomājiet denonsēt sadarbības līgumu ar Putina partiju Vienotā Krievija?
– Mums šajā jautājumā pozīcija nemainās, jo patlaban vērojama bīstama tendence. Veidojot ES attiecības ar Krieviju, tiek apspriesta iespēja ieviest nopietnas ekonomiskās sankcijas. Ja šādas sankcijas pret Krieviju tiks reāli ieviestas, tas Latvijai nozīmēs ļoti dziļu un sāpīgu ekonomisko krīzi, salīdzinot ar kuru 2009. gads izskatīsies kā sanatorija. Diemžēl. Mēs zinām, cik svarīgas attiecības ar Krieviju ir Rīgas brīvostai, Ventspils brīvostai, Liepājas ostai, Latvijas dzelzceļam, banku sektoram, nekustamo īpašumu tirgum, tūrisma nozarei, pārtikas ražotājiem un citām nozarēm. Tas būs ļoti sāpīgi. Šajā situācijā paturēt kanālu, caur kuru var komunicēt ar Krievijas reālo varu, mums šķiet ļoti svarīgi. Jāņem vērā, ka patlaban Krievijā nav nevienas citas partijas, kas kaut ko reāli ietekmē. Šī sadarbība pašreizējā saspringtā situācijā var dot taustāmus labumus Latvijai, ar nosacījumu, ka nebūs pilnīgas savstarpējo attiecību krīzes.
– Rudenī ir paredzētas Saeimas vēlēšanas. Katra partija vēlēšanās piedalās ar mērķi īstenot kaut kādu savu politiku. Lai šo politiku īstenotu, ir jābūt valdībā. Pēc katrām vēlēšanām izvirzās jautājums par SC ņemšanu valdībā, bet tas atduras pret citu partiju neticību SC lojalitātei Latvijas valstij. Šobrīd SC Ukrainas krīzes izvērtējumā ieņem visai izplūdušu pozīciju, kura ir samērā tuva Putina pozīcijai. Vai nedomājat precīzāk pozicionēties, lai Latvijas sabiedrībai būtu skaidrāka jūsu pozīcija šajā jautājumā?
– Mums ir ļoti skaidra, prolatviska pozīcija. Mums ir attiecības ar vienīgo Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, un labas attiecības ar Krieviju Latvijai ir izdevīgas. Tas, ka mēs cenšamies īstenot Latvijai izdevīgu politiku, apliecina mūsu pozīcijas prolatviskumu. Ja Krievijā pie varas būs cita partija, mēs centīsimies sadarboties ar to. Šajā ziņā mēs esam ārkārtīgi pragmatiski. Mums ir līgums arī ar Ķīnas komunistisko partiju, jo tā ir vienīgā Ķīnas varas partija. Tas ir viens. Otrs – vienīgie, kas var mērīt lojalitāti pret valsti, ir Latvijas pilsoņi. Nevienam citam tādu tiesību nav. No šāda aspekta mēs esam prolatviska partija, kuru atbalsta vismaz trešdaļa Latvijas Republikas pilsoņu. Lielai daļai šo pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda, lielai daļai latviešu valoda. Rīgā trešdaļa no mūsu vēlētājiem ir rīdzinieki – latvieši, un mēs lepojamies, ka mums ir plašs atbalsts gan no cilvēkiem, kam dzimtā valoda ir krievu, gan latviešu valoda. Tas ir tāpēc, ka mums ir ļoti konkrēta ideoloģija. Mēs esam izteikti un ļoti skaidri definējuši sevi kā sociāldemokrātisku spēku. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tas nozīmē, ka pirms vēlēšanām mēs varam Rīgā pozicionēties ar saviem darbiem. Latvijā kopumā skaidrosim savu pozīciju un tādējādi pārliecināsim Latvijas pilsoņus arī turpmāk sniegt mums savu atbalstu. Ja mums būs mandāts no trešdaļas Latvijas pilsoņu, tad tas būs labākais pārbaudes rezultāts jebkuram testam.
– Trešdaļa vēlētāju atbalsts ir laba lieta, bet ar to ir par maz, lai izveidotu valdību. Ir jāpārliecina pārējie koalīcijas partneri, ka esat Latvijas valstij lojāla partija. Pirms iepriekšējām vēlēšanām jūs spieda atzīt okupācijas faktu, kuru jūs tā politiski veikli it kā atzināt, vienlaikus skaidri nenoformulējot. Tagad no jums prasīs skaidru valodu Krimas aneksijas jautājumā un attiecībā uz Krievijas politiku Ukrainas dienvidaustrumos.
– Oktobrī notiks Latvijas parlamenta vēlēšanas. Ievēlēto deputātu galvenais uzdevums būs rūpēties par Latvijas interesēm. Kādā veidā tie politiķi, kuri būs ievēlēti Saeimā, īstenos Latvijas intereses, risinot ekonomiskās, sociālās un citas problēmas? Ne jau mēģinot vingrot par visiem iespējamiem ārpolitiskiem jautājumiem. Jebkuram Latvijas politiķim vienmēr ir krietni vieglāk parunāt par Maskavas draudiem, 5. kolonnu, Dienvidukrainu, Austrumukrainu utt., jo tas ir vienkāršāk nekā aiziet pie skolotājiem un pateikt, kas būs ar viņu algām. Skaidrs, ka runāt par Austrumukrainu ir vienkāršāk nekā risināt šo konkrēto problēmu, kas skar 10 000 cilvēku. Mēs esam gatavi kārtot visas iespējamās pārbaudes tikai un vienīgi savu vēlētāju priekšā. Tikai viņi var pateikt, vai esam labi vai slikti. Balsojot vai nebalsojot par mums. Un visbeidzot – Latvijas politika ir pietiekami viltīga. SC var uzrakstīt grāmatas par visiem vēstures notikumiem, un tāpat tiks pateikts, ka SC šīs grāmatas rakstīja, turot čurikus kabatās. Un otrādi. Ja Vienotības spicei, lai saglabātu varu vēl uz dažiem gadiem, būs vajadzība paņemt [koalīcijā] kaut komunistus, tad viņi to piecu minūšu laikā izdarīs un atradīs pamatojumu, kāpēc, «aizstāvot valstiskās intereses», viņi to ir darījuši. Līdz ar to runāt, ka citas politiskās partijas ir tādas institūcijas, kuru priekšā kādam jākārto eksāmeni un kāds ir jāpārliecina, nav pareizi. Mums ir vēlētāji, kuru priekšā esam atbildīgi.
– Vai līdz vēlēšanām būs partijas kongress vai konference, kas šos jautājumus precīzāk noformulēs?
– Jā, protams. Partijas kongress būs augustā. Kongresā definēsim attiecības ar mūsu partneriem, sākot no partneriem Rīgā. Tāpat formulēsim attiecības ar dažādām sabiedriskām organizācijām un citiem spēkiem, kas atbalsta SC idejas. Mēs vēlētājiem piedāvāsim savu sarakstu, kur latvieši un nelatvieši ies kopā ar ļoti precīzu piedāvājumu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas NRA