Divas partijas iztērējušas gandrīz visu summu limitētajiem aģitācijas izdevumiem

© scanpix

Līdz 15.maijam divas partijas ir sasniegušas 98% likumā Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieļaujamo izdevumu apmēru limitētajiem aģitācijas izdevumiem - visu veidu reklāmas izvietošanai, labdarības pasākumu finansēšanai un sponsorēšanai.

Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija, astoņas dienas līdz priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumam atsevišķām politiskajām partijām un to apvienībām palielinājies limitēto izdevumu apjoms. Kopumā seši politiskie spēki ir iztērējuši vismaz pusi no limitētajiem aģitācijas izdevumiem.

Konkrēto partiju nosaukumus KNAB neatklāj.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām - no 25.janvāra līdz 24.maijam - partija vai to apvienība priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 317 247 eiro.

KNAB ir apkopojis jau vairāk nekā 600 paziņojumus par noslēgtajiem līgumiem vai tajos veiktajām izmaiņām saistībā ar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā, telpās un publiskajās vietās, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu.

Likums nosaka, ka, ja priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā KNAB konstatē, ka partija vai to apvienība, kā arī ar tām nesaistīta persona ir veikusi aģitāciju par summu, kas pārsniedz tām noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, KNAB priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Kopš 2009.gada, kad spēkā stājās minētā likuma norma, KNAB nav bijis nepieciešams realizēt ar likumu piešķirtās tiesības apturēt kādas partijas vai to apvienības maksas priekšvēlēšanu aģitāciju.

KNAB aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp slēptās aģitācijas un administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem, saistībā ar partiju veiktajām vēlēšanu kampaņām.

Eiroparlamenta vēlēšanas notiks 24.maijā.

Latvijā

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais