Bukmeikeri: Strīķes izredzes palikt amatā ir trīs reizes lielākas nekā Steļčenokam

© publicitātes

Pēc sporta totalizatora "viensviens.lv" prognozēm, pašlaik ir trīs reizes lielākas iespējas, ka no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) būs jāaiziet tā vadītājam Jaroslavam Steļčenokam, nevis viņa vietniecei Jutai Strīķei.

Kā informē "viensviens.lv" komunikācijas konsultante Laima Zēmele, "viensviens.lv" totalizatora vadītājs Arvīds Rasa atklāja, ka varbūtība, ka darbs būs jāpamet Steļčenokam, bet Strīķe darbu varēs turpināt, ir 46% ar likmes koeficientu divi. Savukārt iespēja, ka būs otrādi, ir tikai 15% (koeficients - seši).

Savukārt varbūtība, ka ieilgušais konflikts birojā atrisināsies tā, ka darbu pametīs abi, ir vien 6% jeb likmes koeficients 15. Lielāka ir iespējamība, ka situācija paliks nemainīga un darbu turpinās gan Strīķe, gan Streļčenoks. Šim variantam "viensviens.lv" totalizatora vadītājs prognozē 33% (2,75) iespējamību.

"Iespēja, ka darbu KNAB turpinās Strīķe, ir tik augsta tādēļ, ka līdz šim konfliktos ar biroja vadītājiem Alekseju Loskutovu (V) un Normundu Vilnīti amatu ir bijuši spiesti pamest tieši priekšnieki. Savukārt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un citu iesaistīto vēlme atstāt visu, kā ir, saistāma ar vēlēšanu tuvumu, kad politiķi nevēlas satraukt sabiedrību un pieņemt radikālus lēmumus," komentēja Rasa.

Tiek norādīts, ka pēdējā pusgada notikumi ar Strīķes atlaišanu un atjaunošanu amatā liecina, ka viņas izredzes palikt amatā ir augstākas nekā Streļčenokam.

Sporta totalizatorā "viensviens.lv" var prognozēt ne tikai sporta notikumu iznākumus, bet arī izteikt viedokli par aktualitātēm sabiedrībā - gan par Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem, gan jautājumā par prezidenta atkārtotu ievēlēšanu. Likmes uz KNAB konflikta iznākumu ir iespējams likt līdz šī gada 4.oktobrim, kad paredzētas Saeimas vēlēšanas.

Jau ziņots, ka KNAB pārsūdzējis sev nelabvēlīgo spriedumu, ar kuru tika atcelts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata, aģentūra LETA uzzināja KNAB. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pagaidām pieteikums tiesā vēl nav saņemts.

LETA jau ziņoja, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Strīķe pēc sprieduma varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Savukārt pagājušajā nedēļā Streļčenoks ierosināja vēl vienu disciplinārlietu pret Strīķi. Tā ierosināta, lai izvērtētu Strīķes rīcību, neizpildot KNAB priekšnieka rezolūcijas par uzdotajiem darba uzdevumiem. Disciplinārlieta ierosināta arī aprīļa beigās.

LETA jau ziņoja, ka pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā.

Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.

Latvijā

Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” darba svētkos ar devīzi “Eksporta barometrs 2024” telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju.

Svarīgākais