Eksperti: vēlētāji slinkuma argumentus atradīs vienmēr

© Jānis Saliņš, f64

Latvijā, līdzīgi kā cituviet Eiropā, notiek Briseles apmaksāta kampaņa, kas aicina nacionālo valstu pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Eksperti gan uzskata: izšķirošā būs katra cilvēka individuālā pilsoniskā apziņa, savukārt atrast slinkuma argumentus, kas traucē doties pie urnām, varēs vienmēr.

Jau nākamās nedēļas nogalē Eiropā katra valsts izvēlēsies savus pārstāvjus darbam Eiropas Parlamentā.

Neprognozē lielu aktivitāti

Pirms pieciem gadiem, kad EP vēlēšanas notika vienlaikus ar balsojumu par Latvijas Republikas Saeimas sastāvu, vēlētāju aktivitāte mūsu valstī bija 53,69%. Savukārt pirms desmit gadiem, kad šādas sakritības nebija, pie urnām devās vien 41,34% balsotāju.

Arī šogad politiskajās aizkulisēs tiek prognozēta zema vēlētāju aktivitāte, kas pamatā saistīta ar vēlētāju neticību Latvijas spējām ietekmēt procesus Briselē. Iedzīvotāju kūtrumu prognozē arī tāpēc, ka īsā laikā jāmobilizējas divām vēlēšanām. Kā zināms, jau 4. oktobrī Latvijā notiks arī Saeimas vēlēšanas. Tāpat daudzi kā kavēkli min šķietami neparocīgo vēlēšanu iecirkņu sistēmu.

Ieganstus vienmēr varēs atrast

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka piesaiste konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem ir sistēma, ko Latvija pārņēmusi no Eiropas. «Eiropas Parlamenta vēlēšanās ikviens ārzemēs dzīvojošs pilsonis var izvēlēties – vai balsot par savas valsts pārstāvjiem vai arī par politiķiem, kas pārstāv valsti, kurā viņš tobrīd dzīvo. Lai nodrošinātu šādas iespējas, nepietiek ar spiedoga iespiešanu pasē, tāpēc katram vēlētājam ir jādodas uz savu konkrēto iecirkni,» klāstīja eksperte. K. Bērziņa gan akcentēja, ka aizbildināšanās ar nespēju doties uz iecirkni, kas, iespējams, neatbilst cilvēka reālajai dzīvesvietai, ir «slinkuma arguments» un nevar būt par iemeslu kūtrumam, ja vēlētājs patiesi grib piedalīties balsojumā.

Šim viedoklim piekrīt arī politologs Arnis Kaktiņš. «Vienmēr varēs diskutēt par vēlēšanu niansēm – kā šo procedūru padarīt balsotājiem vēl ērtāku un parocīgāku. Taču galvenais faktors ir pilsoniskā apziņa. Ja balsotājs apzinās vēlēšanu nozīmību un izprot balsošanas sekas, viņš atradīs laiku un iespējas aiziet uz iecirkni. Savukārt, ja šādas apziņas nav, tad ieganstus vienmēr var atrast,» pārliecināts ir A. Kaktiņš.

Eiropa mudina būt aktīviem

Lai vēlreiz atgādinātu iemeslus, kāpēc katram no mums ir būtiski doties uz vēlēšanām, vakar Rīgā, bet iepriekš – arī Daugavpilī un citās pilsētās sākusies Eiropas Savienības apmaksāta reklāmas kampaņa. Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) pārstāve Marta Rībele sarunā ar Neatkarīgo atzina: visām ES dalībvalstīm ir novirzīti līdzekļi, lai lidostās, radio, kā arī vides reklāmās stāstītu par vēlēšanu nozīmību katra cilvēka dzīvē. Tiesa, kā novēroja Neatkarīgā, piemēram, Londonā vides reklāmas ir pamanāmas daudzviet, bet Rīgā – tikai dažās sabiedriskā transporta pieturvietās. M. Rībele gan uzsver, ka Briseles apmaksātā reklāma nav vienīgais veids, kā tiek uzrunāta Lavijas sabiedrība. EPIB šobrīd turpina apceļot Latviju, lai ar 33 pilsētu un ciemu iedzīvotājiem diskutētu par to, kas ir Eiropas Parlaments, kādas funkcijas tas pilda un kādas ikdienas dzīves jomas spēj ietekmēt parlamenta lēmumi. CVK pārstāve K. Bērziņa Neatkarīgajai apliecināja, ka Latvijas valsts nav paredzējusi līdzekļus, lai īpaši mudinātu vēlētājus piedalīties vēlēšanām, taču medijos tradicionāli parādīšoties kampaņa, kas skaidros vēlēšanu norises tehniskos aspektus.

Svarīgākais