Streļčenoks nepadodas; kārtējā disciplinārlieta pret Strīķi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis kārtējo disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenoks ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi un disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs jaunpieņemtais KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Roze.
Savukārt 16.aprīlī rīkojumu par dienesta pārbaudes sākšanu pret Strīķi parakstījusi otra Streļčenoka vietniece Ilze Jurča, tobrīd - KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja. Dienesta pārbaudi veic Rozes vadītā KNAB Iekšējās drošības nodaļa.
Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.
KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.
Jau ziņots, ka pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Disciplinārlieta ierosināta par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru toreizējai Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta kāda izmeklētāja.
Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.
Otra disciplinārlieta tika ierosināta par pērn 17.oktobrī, jo netika izpildīts KNAB priekšnieka 2012.gada 17.maija rīkojumā "Par pusgada un gada atskaiti" dotie uzdevumi un nav iesniegtas minētajā rīkojumā noteiktās atskaites par paveikto. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.