Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz krīzi, un ES finansiālais atbalsts palīdzējuši stāties pretim nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar darba tirgu sarukumu 2009. gadā – tā teikts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā.
Taču, lai veiksmīgi izkļūtu no krīzes, šiem pasākumiem jāsaskan ar ilgtermiņa nodarbinātības reformām. Padomes 2010. gada marta sanāksmē nodarbinātības un sociālo lietu ministri apspriedīs vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tiks izstrādāta ES jaunā izaugsmes un nodarbinātības stratēģija 2020. gadam. ES līderiem tā jāpieņem 2010. gada pavasarī.
“Koordinēti pasākumi un atbalsts ES un dalībvalstu līmenī 2009. gadā ir ievērojami veicinājuši ekonomikas stabilizāciju un mazinājuši lielāku bezdarba pieaugumu. Tomēr tagad mēs nedrīkstam pieļaut vēl vairāk darba vietu zaudējumu. Krīzes laikā zaudētas darba vietas jāaizstāj ar jaunām,” sacīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Lai ilgtermiņā nodrošinātu nodarbinātības ilgtspēju un izaugsmi, mums jāskatās uz priekšu un arī turpmāk jāizmanto koordinēta pieeja. Ar nākotnes stratēģiju “ES 2020” mēs atveseļosim savu sociālo tirgus ekonomiku un Eiropas Savienības ekonomika kļūs stiprāka, zaļāka un integrētāka.”
Nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla piebilda: “ES nodarbinātības politikas svarīgākais uzdevums ir līdzsvarot īstermiņa pasākumus ar ilgtermiņa reformām. Lai uzlabotu ES darba tirgu elastību un drošību un palielinātu ekonomikas dzīvotspēju iespējamas lejupslīdes gadījumā nākotnē, mums būs jāpastiprina un jāpārorientē pasākumi, ko veicam, reaģējot uz krīzi, un visbeidzot pakāpeniski jāatsākas no tiem.”
Komisijas vienotā nodarbinātības ziņojuma projektā analizēts, kas paveikts visā ES, lai saglabātu darba vietas un palīdzēt tiem, kas nonākuši grūtības, un norādītas arī vēl risināmās problēmas. Tiek prognozēts, ka pēc ekonomikas lejupslīdes izraisītajiem nopietnajiem darba tirgus satricinājumiem 2009. gadā, nākamgad bezdarbs palielināsies visās ES valstās, tomēr lēnāk. Lai gan nākamajos divos gados tiek gaidīta pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās, darba tirgiem, lai uz to reaģētu, būs vajadzīgs vairāk laika. Sevišķi cietušas konkrētas darbaspēka grupas: jaunieši, migranti un darba ņēmēji ar zemu kvalifikāciju.
Lai sniegtu tūlītēju stimulu ekonomikai un aizsargātu ievainojamākās grupas no krīzes ietekmes, atbilstīgi trim ES nodarbinātības stratēģijas prioritātēm dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas savu nodarbinātības un sociālo politiku. Daudzu valstu nodarbinātības dienesti darbojas aktīvāk, lai risinātu bezdarba palielināšanās problēmu. Dalībvalstīm finansēt pretkrīzes pasākumus ievērojami palīdzējis ES finansiālais atbalsts no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas fonda.
Sociālās aizsardzības sistēmas ir izrādījušās efektīvas: automātiskie stabilizētāji ir bremzējuši lejupslīdes tūlītējo ietekmi, tomēr ne vienādā mērā visā ES. Dalībvalstu spēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sociālās drošības ir ļoti atšķirīga – tas izceļ nepieciešamību pēc spēcīgas rīcībpolitikas, kas aktivizētu tos, kuri palikuši bez darba.
Turpmākā virzība
Galvenais ES un dalībvalstu uzdevums tagad ir noteikt īsto pamatu stabilai darba tirgus atveseļošanai. Galvenais stimuls radīt jaunas un labākas darba vietas, pirmkārt, ir veiksmīgas stratēģijas izkļūšanai no krīzes, kuras sagatavotu gan cilvēkus, gan uzņēmumus strukturālo problēmu risināšanai, otrkārt, efektīva sabiedriskā politika darba tirgu modernizācijai.