Starp ASV lielākajiem politiskajiem sāncenšiem demokrātiem un republikāņiem izvērsusies savdabīga spēkošanās Baltijas valstu aprūpes demonstrēšanā.
Nule uz Krimas notikumu satraukto reģionu drošības garantijas atveda viceprezidents Džo Baidens. Savukārt jaunnedēļ pie mums pošas republikāņu senatoru grupa Džona Makeina vadībā. Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums informē, ka oficiāls apstiprinājums no Vašingtonas vēl nav saņemts. Tikmēr aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa dienaskārtībā 15. aprīlī jau ierakstīta Makeina pavadīšana ekskursijā uz Ādažu bāzi.
Politiķiem un medijiem labpatīk ASV senatoru Makeinu dēvēt par ietekmīgu, un tam ir zināms pamats, kaut gan ar saviem skandalozajiem izteikumiem viņš reizēm atgādina Krievijas balamuti Vladimiru Žirinovski. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds atgādina, ka 2008. gadā Makeins izgājis cauri republikāņu partijas sietam, kļūstot par prezidenta amata kandidātu. Arī tagad ir saglabājis autoritāti partijā, un, no Baltijas valstu viedokļa, esot svarīgi, lai republikāņi turpinātu izdarīt spiedienu uz demokrātiem un prezidentu Baraku Obamu attiecībā uz militārajiem izdevumiem un klātbūtnes palielināšanu Eiropā. «Amerikā tagad ir populāri mērīties, kurš parādīs stingrāku nostāju,» skaidro politologs. Makeinam biedēšana ar Krieviju pat bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, un viņš daudzkārt atkārtojis: «Es ieskatījos Putina acīs un ieraudzīju tur VDK.» Nesen viņš Krieviju nodēvēja par benzīntanku, kas uzdodas par valsti, un nav brīnums, ka Krievija ielikusi runīgo senatoru savos melnajos sarakstos. Andris Sprūds piekrīt, ka Makeina runā ir manāma «žirinovskisma piegarša un aukstā kara domāšanas recidīvi», taču, no otras puses, senators uzskata, ka attiecības ar Krieviju jāveido bez ilūzijām un naivuma, un tam pēc Krimas notikumiem esot grūti nepiekrist.