Ņemot vērā valstu arvien dziļāku integrēšanos Eiropas Savienībā (ES), ir jāsāk risināt jautājums par vienotu minimālo sociālo garantiju līmeni visās ES dalībvalstīs un dalībvalstu atbildības paaugstināšanu par senioru dzīves līmeņa uzlabošanu, teikts rezolūcijā, kas šodien tika pieņemta konferencē "Par pensionāru stāvokli dažās ES valstīs", ko rīkoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (LSP).
Rubiks EP strādā Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā (GUE/NGL).
Apspriežot pensionāru stāvokli dažādās ES valstīs, konferences dalībnieki secināja, ka pensiju un sociālo garantiju līmenis valstīs būtiski atšķiras. Vairumā gadījumu senioru materiālās nodrošinātības līmenis neļauj pilnā apjomā realizēt tiesības uz mājokli, ēdienu un medicīnisko apkalpošanu. Atsevišķās valstīs, arī Latvijā, nav ratificēti Sociālās hartas panti, kas paredz senioru sociālās garantijas.
Konferences dalībnieki pieņemtajā rezolūcijā vērš ES institūciju uzmanību uz to, ka atsevišķu ES regulu prasību ieviešana jaunajās ES dalībvalstīs bieži pasliktina veco cilvēku stāvokli.
Konferencē Portugāles Pensionāru asociācijas prezidente Maria do Rosārio Gama apgalvoja, ka līdz krīzei pensionāru ienākumi bija apmēram tādi paši kā viņu iepriekšējā darba alga. Tagad, kad portugāļiem ir atņemta 13. un 14.pensija un ir palielinātas nodokļu likmes, viņiem bieži vien nākoties izvēlēties - maksāt par ēdienu vai zālēm.
Arī Portugāles Pensionāru asociācijas viceprezidents Fernando Martins apgalvoja, ka viņa valstī pēc krīzes sākuma no katriem četriem pensionāriem viens ir nabags. 25% Portugāles pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par 250 eiro mēnesī. 42% - līdz 500 eiro, 18% - līdz 1000 eiro.
Savukārt Grieķijas Pensionāru federācijas prezidents Dimos Koumbouris un Elisseos Vagenas savās uzrunās slavēja Grieķijas Kompartiju, kuras Centrālkomitejas locekļi ir viņi abi. Grieķijā bezdarbs sasniedz 28%, bet jauniešu vidū - pat 60%, un tikai 12% bezdarbnieku saņem pabalstus. 75% Grieķijas pensionāru saņemot mazāk nekā 600 eiro mēnesī. Par ārsta apmeklējumu esot jāmaksā pieci eiro, par zāļu receptes izrakstīšanu - desmit eiro. Abi grieķu komunisti pauda viedokli, ka medicīniskajiem pakalpojumiem un zālēm visiem iedzīvotājiem ir jābūt bez maksas.
Lielai daļai Īrijas pensionāru nākoties iztikt ar 150 eiro nedēļā, bet pēc pārtikas un degvielas iegādes un komunālo maksājumu apmaksas īru pensionāram atliekot vien 50 eiro, konferencē pastāstīja Īrijas likumdošanas asamblejas loceklis Mikijs Breidijs.
Savukārt EP deputāts no Čehijas Miloslavs Ransdorfs pauda satraukumu par to, ka stresa un trūkuma dēļ Eiropā pieaug veco cilvēku saslimstība ar Alcheimera slimību un multiplo sklerozi, kas ES valstīs nodara tiešos un netiešos zaudējumus 72 miljonu eiro apmērā gadā.
"Mēs dzīvojam pietiekami slikti," konferencē atzina Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Pēc viņa teiktā, četrām piektdaļām Latvijas pensionāru nākas iztikt ar ļoti pieticīgiem līdzekļiem, 30,1% no viņiem nespēj izdzīvot bez palīdzības no malas. Siliņš arī pauda viedokli, ka vairākas ES direktīvas, piemēram, par elektrības un gāzes tirgus atvēršanu, būtiski pazemina pensionāru materiālo stāvokli.
Saeimas, Rīgas domes un Labklājības ministrijas pārstāvji Rubika ielūgumu uz konferenci "Par pensionāru stāvokli dažās Eiropas Savienības valstīs" bija ignorējuši.
Konferencē pieņemtā rezolūcija tiks nosūtīta Latvijas Saeimai, Ministru kabinetam, Labklājības ministrijai, ar to tiks iepazīstinātas arī EP komitejas, sacīja Rubiks.