Straujuma: Cīņa pret "legālajām narkotikām" notiek, bet tā nav koordinēta

Katra ministrija kaut ko dara, lai cīnītos pret "legālo narkotiku" izplatību, taču šī rīcība nav koordinēta, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V).

Šādu priekšstatu viņa guvusi vakar notikušajā valdības sēdē, kurā tika apspriesti iespējamie varianti cīņai ar "legālo narkotiku" sērgu. Straujuma sacīja, ka pēc divām nedēļām uz sēdi sanāks Narkotiku ierobežošanas padome, kas apkopos visus līdz šim izskanējušos priekšlikumus "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanai. Iespējams, padomes sēde varētu notikt arī ātrāk, ja Iekšlietu ministrija to nokoordinēs.

Straujumu vakar uzrunājušas arī jauniešu organizācijas, ar kurām viņa plāno tikties tuvākajā laikā, lai uzklausītu jaunās paaudzes redzējumu, kā apkarot jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecību. "Es gribu uzklausīt tieši jauniešus, kāds ir viņu redzējums par to, kas jādara, lai ierobežotu "legālo narkotiku" lietošanu," sacīja Ministru prezidente.

Valdības vadītāja televīzijā aicināja Latvijas jauniešus nesākt lietot psihoaktīvās vielas un atgādināja, ka katrs no viņiem valstij ir un būs vajadzīgs.

LETA jau ziņoja, ka vakar valdības sēdē tika diskutēts par iespējamiem risinājumiem cīņai ar "legālajām narkotikām".

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) informēja, ka aptuveni 90% no visām Latvijā esošajām "legālo narkotiku" tirdzniecības vietām koncentrējas Rīgā vai tās apkārtnē. Kopumā patlaban Rīgā esot 34 "legālo narkotiku" tirdzniecības vietas. Gada laikā tirdzniecības vietu skaits sarucis par 11 vietām.

Jau ziņots, ka patlaban ir spēkā likuma grozījumi, kas padara efektīvāku "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanu un kontroli. Saeimas pieņemtie grozījumi paredz ģenēriskās formulas izmantošanu, iekļaujot jaunas vielas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā. Ja pirms tam vielas tika uzskaitītas pēc to maisījuma sastāvdaļu formulas, tad šobrīd aizliegta ir pati pamatformula, no kuras tiek veidotas pārējās vielas.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais