Nav skaidrs, kā TP realizēs Šķēles idejas
Tautas partijas (TP) ekonomikas konference sestdien neļāva runāt par partijas restartu, bet apliecināja, ka tai ir kapacitāte un ambīcijas piedāvāt risinājumus valsts izejai no krīzes.
Andris Šķēle sestdien nepaziņoja, ka plāno atgriezties politikā, tāpēc nav skaidrs, kādā apmērā un kādā veidā TP, kurai nav ne premjera amata, ne kādas no saimnieciskā bloka ministrijām, šīs idejas spēs piedāvāt realizācijai. Vērojams, ka no krīzē esošās TP iniciatīvām pēdējos mēnešos cenšas norobežoties ne tikai Jaunais laiks, ar ko uzsākta konfrontācija, bet arī koalīcijas partneris ZZS. Iesaistīties iespējamā jaunas valdības salikumā gadu pirms vēlēšanām nav degsmes arī LPP/LC, liecina politiķu teiktais.
Latvijai draud dzīves kvalitātes straujas lejupslīdes jeb "LV" veida scenārijs ar bezdarbu, brutālas noziedzības pieaugumu, reālās pirktspējas krasu kritumu, medicīniskās aprūpes nepieejamību un potenciālu valsts defoltu, sestdien brīdināja A. Šķēle. Lai no tā izvairītos un saglabātu vāju cerību uz paredzamas izaugsmes jeb "U" veida scenāriju, valdība nedrīkst palielināt nodokļus, jāpaplašina lata piesaistes eiro koridors līdz aptuveni 15%, nākamā gada budžets jāveido ar deficītu, ne lielāku par 3%, tā mazinot starptautiski aizņemtās naudas "noēšanu", nekavējoties jāpārdod Parex banka, pat ja tas notiek ar zaudējumiem, jāveic strukturālās reformas, ierobežojot izdevumu griestus valsts pārvaldē, un jāveic vēl vairāki pasākumi.
TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece pēc tam Neatkarīgajai teica, ka konferencē izklāstītie "ir tikai viena cilvēka priekšlikumi", kuri vēl jāizdiskutē partijā. TP, kas, meklējot agresīvāku komunikācijas stilu, nomainījusi frakcijas vadību un priekšplānā izvirzījusi stingrās līnijas piekritējus, aizvien ir izteiktas līderisma problēmas. "Bez Šķēles atgriešanās tikai ar viņa idejām Tautas partija būs tikai tāds plaģiāts," šajā sakarā pirms pāris nedēļām Neatkarīgajai teica kāds redzams TP politiķis. Konferencē nebija ieradies TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš par to paziņojis tikai sestdienas rītā. Viņa plānos neesot meklējami nekādi politiski zemteksti, iemesls esot dziļi personisks, Neatkarīgo īsziņā informēja M. Segliņš.
ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs bija opozīcijā viedoklim par lata devalvāciju, uzsverot, ka to nevar īstenot bez plaša atbalsta. "Var būt vislieliskākais ceļš, bet, ja sabiedrība to negrib iet, ir jāiet tas grūtākais," uzskata eirokomisārs. Līdz šim pretēji Starptautiskajam valūtas fondam, kas atbalstīja devalvāciju, Eiropas Komisija esot atbalstījusi Latvijas valdības pozīciju un tā būšot arī turpmāk attiecībā uz lata piesaistes kursu eiro. Pārliecinošus argumentus, ka Latvijas Bankai būtu jāmaina monetārā politika, neredz arī DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Varot piekrist, ka no devalvācijas būtu zināms ieguvums eksportam, tāpat tiktu atrisinātas valsts budžeta problēmas un nebūtu tik liels bezdarbs, tomēr, no otras puses, reālo algu kritums tiem, kuriem ir darbs, būtu vēl lielāks, konferencē sprieda P. Strautiņš. Nepārprotami lata devalvācijas ideju atbalstīja A. Šķēles kādreizējais padomnieks un finanšu ministrs Edmunds Krastiņš, kā arī Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta direktors Torbjorns Bekers.
Daži konferences kuluāros uzrunātie, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, uzsvēra, ka valsts acīmredzami vairs nespēj iet uz priekšu "asiņainām kājām", tādēļ jādiskutē par citiem risinājumiem, un viņai esot "pilnīgi vienalga", kurš šos priekšlikumus pauž – A. Šķēle vai kāds cits. "Jautājums par lata kursa svārstību koridora izmaiņām nav tabu, ja atrisina jautājumu ar cilvēkiem, kuri ņēmuši kredītu pirmajam mājoklim," Neatkarīgajai teica E. Egle. Atbalstāms viņai šķiet arī TP uzstādījums par budžeta veidošanas principiem, jo, kā uzskata sociālie partneri – LDDK kopā ar arodbiedrībām – "akli griezt vairs nevaram un nespējam".