Eiropas Savienības (ES) šodien panāktā vienošanās saistībā ar sankcijām pret Krievijas vairākām amatpersonām ir rīcības pirmais posms un, ja Krievijas rīcībā nekas nemainīsies, no ES puses sekos papildu sankcijas, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Krievija jau bija rēķinājusies ar šādu pavērsienu - ES šodien noteiktajām sankcijām, tāpēc lielāku iespaidu uz kaimiņvalsti atstās investoru reakcija un rubļa vērtības izmaiņas. Samazinoties investīcijām Krievijā un notiekot rubļa kursa svārstībām, tas varētu atsaukties uz ekonomisko situāciju un valstī varētu veidoties sociālais spiediens, pieļāva Kalniņš.
Politiķis norādīja, ka pašlaik Krievija ir izolēta, jo tikai dažas valstis atzīst Krimas referenduma leģitimitāti. Taujāts par Krievijas aicinājumiem Ukrainai veikt valsts federalizāciju un krievu valodu Ukrainā pasludināt par valsts valodu, komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka nevar šos jautājumus komentēt ukraiņu vietā.
Kalniņš prognozēja, ka Krimas jautājums būs iesaldēts uz ilgāku laiku, taču pašlaik nepieciešams panākt, lai Krievijas spēki neienāk Austrumukrainā un neizceļas karadarbība.
Kā ziņots, ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē, vēsta diplomāti. "ES ārlietu ministri apstiprināja sankcijas pret 21 personu, reaģējot uz Ukrainas-Krievijas krīzi," pēc aptuveni trīs stundas ilgās sanāksmes savā tvitera kontā ziņo Austrijas amatpersona Aksels Maršiks.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī paziņojis, ka pret šīm personām tiek noteikti ceļošanas ierobežojumi un ka viņu īpašumi tiek iesaldēti.
Linkevičs piebildis, ka tuvāko dienu laikā ES lems par "papildu pasākumiem".
To personu saraksts, pret kurām "par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu" vērstas sankcijas, tiks publicēts ES oficiālajā laikrakstā "Official Journal", taču diplomāti pavēstījuši, ka 13 no tām ir Krievijas amatpersonas, bet astoņas pārstāv Krimas separātistu pašpasludinātās iestādes.
Tikmēr Krievija šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka tā ir gatava sadarboties ar Rietumiem Ukrainas krīzes risināšanā, ja Kijeva piekrīt valsts federalizācijai un Krimas aneksijai. Maskava arī aicinājusi krievu valodu Ukrainā pasludināt par valsts valodu.