Zolitūdes traģēdija saasināja jautājumu par sensitīvas informācijas iegūšanas iespējām – cietušo bija daudz, bet pat radiniekiem un tuviniekiem nebija skaidri zināms, kuri cietuši, kuri gājuši bojā. Pirmā vietne internetā, kur bojāgājušo saraksts tika publicēts, bija nekropole.info. Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo saraksts tur aizvien izlasāms, vietumis tas ir papildināts ar informāciju vairākās valodās un fotogrāfijām.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniekam Mārtiņam Šicam viņa rīcība pēc traģēdijas maksājusi amatu. NMPD izlemts viņu no darba atbrīvot, tāpēc ka M. Šics izpaudis ne tikai Zolitūdes traģēdijā mirušo, bet arī cietušo personu datus trešajām personām. Turklāt dati par bojāgājušajiem bijuši nepārbaudīti, norādījusi NMPD izveidotā komisija. M. Šics skaidro, ka informācija par cietušajiem netika publicēta – tikai par bojāgājušajiem. Un noliedz, ka šo informāciju būtu iesniedzis masu medijiem publicēšanai. Uzreiz pēc traģēdijas daudziem nebija skaidrs – drīkstēja vai nedrīkstēja kaut kādus datus publiskot, jo attiecīgo likumu bija izlasījis ne tuvu katrs. Datu valsts inspekcija (DVI) Neatkarīgo informē, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums neattiecas uz mirušo personu datiem un to aizsardzību. Un vismaz līdz pagājušās nedēļas nogalei DVI nebija saņēmusi sūdzības no Zolitūdes traģēdijā cietušajām personām un to radiniekiem par datu publiskošanu.
Savulaik arī Rīgas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas (vēl iepriekš –Kapsētu pārvalde) iesniedza galvaspilsētā mirušo personu sarakstus publicēšanai vispirms laikrakstam Rīgas Balss, pēc tam Neatkarīgajai. Taču pirms dažiem sadarbība tika pārtraukta. Piemēram, portālā jelgavniekiem.lv joprojām tiek publicēti aizsaulē aizgājušie, pat kopā ar izvadīšanas laiku un vietu. Arī novadu avīzēs šāda informācija ir izlasāma.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbinieks Uģis Vidauskis informē, ka normatīvie akti pašvaldībai neuzliek par pienākumu publicēt mirušo personu sarakstus. «Publiskot var, bet tā ir labā griba, jo tas saistīts ar izdevumiem,» viņš saka. Pašvaldības juristi savulaik ieteikuši šādas ziņas nepublicēt, jo domē saņemtas atsevišķu tuvinieku pretenzijas – viņi nav vēlējušies, lai informācija par mirušo izskan tik plaši. Visas ziņas varot iegūt Tieslietu ministrijā, Dzimtsarakstu departamentā, norāda U. Vidauskis.
Tur Neatkarīgajai sacīja, ka neviens nav vērsies pēc konsultācijas, kādus datus publicēt un kādus – ne. Jāatzīst, ka tad, kad pēc pašvaldības iniciatīvas mirušo personu sarakstus pārtrauca publicēt Neatkarīgajā, laikraksts saņēma ne mazums iebildumu no lasītājiem, jo viņiem šāda informācija šķita būtiska.