Briselē un citās Eiropas Savienības (ES) institūcijās strādājošie ierēdņi vakar rīkojuši trīs stundu ilgu streiku, pieprasot akceptēt viņu tiesības nākamgad saņemt 3,7% algu paaugstinājumu, ziņo LETA-AFP.
Ierēdņi protestē, jo vairākas dalībvalstis ierosinājušas algas iesaldēt, ņemot vērā finanšu krīzi. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas iepriekš pausto, arī Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kas algu palielināšanu neatbalsta. Neesot arī informācijas, ka ierēdņi no Latvijas būtu piedalījušies streikā, Neatkarīgajai sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
Tomēr daudzu valstu ierēdņi Eiropas Savienības institūcijā ar algu nepalielināšanu ir nemierā, norādot, ka neprasa neko vairāk, kā vien ievērot algu noteikšanas kārtību, kas ir spēkā kopš 2004. gada. Tā nosaka, ka eirobirokrātu atalgojums tiek noteikts saskaņā ar vidējo astoņu ES dalībvalstu ierēdņu atalgojuma līmeni. Minētās astoņas dalībvalstis ir Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Lielbritānija. Saskaņā ar aprēķiniem tādējādi aptuveni 44 500 Eiropas Savienības institūcijās strādājošo varētu saņemt algu palielinājumu par 3,7%. Uz rokas saņemtais gan nepalielinātos par 3,7%, jo no nākamā gada par 0,43% pieaug speciālais nodoklis, ar ko tiek aplikta ES ierēdņu alga, kā arī par 0,4% palielinās iemaksu daļa pensiju shēmā.
Iniciatīva par streika rīkošanu nāca no Eiropas Padomes, kuras pārstāvis Renco Karpenito izteica aicinājumu streikam pievienoties arī kolēģus no citām institūcijām – Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta. Šis solis gan izpelnījies arī asu kritiku par ierēdņu nerēķināšanos ar vispārējo situāciju. Tostarp Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns pēc Briselē notikušā ES dalībvalstu līderu samita piektdien brīdinājis ES ierēdņus izvairīties no algu palielināšanas, ņemot vērā pašreizējo ekonomiski grūto vidi, raksta LETA-AFP. "Neviens šo jautājumu Eiropadomē nav apspriedis, taču acīmredzot visi piekrīt, ka atalgojumam šajā laikā ir jābūt saprātīgam," uzsvēris G. Brauns.