Procesuālos jautājumus ārpus tiesas zāles nesaskaņojot

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone skaidro, ka tiesa krimināllietas iztiesāšanas laikā visus procesuālos jautājumus risina tikai un vienīgi tiesas zālē.

Jautājums par iespējamo tiesnešu kontaktiem ar prokuroriem ārpus tiesas zāles aktualizējās tā dēvētajā Lemberga prāvā. Tajā tiesa nesen pēkšņi paziņoja, ka, «ievērojot procesuālās ekonomijas principu», tā nolēmusi apmierināt valsts apsūdzības «iniciatīvu» «sākt rakstveida pierādījumu pārbaudi».

Klaunāde

Aizstāvības puse šādam notikumu pavērsienam nebija gatava, jo paļāvās uz 2009. gada septembrī tiesas noteikto pierādījumu pārbaudes kārtību. Proti, tad tika nolemts vispirms pa apsūdzības epizodēm pratināt cietušos un lieciniekus. Patlaban joprojām nav nopratinātas aptuveni divdesmit personas no apsūdzības sākotnēji pieteiktajiem lieciniekiem. Prokurori ir pietekuši 10 jaunus lieciniekus. Līdz galam nav nopratināti pat visi cietušie.

Procesa dalībnieku aizdomas par tiesas vienošanos ar prokuroriem ārpus tiesas zāles radīja pēkšņais priekšlikums par rakstveida pierādījumu pārbaudi. Aizdomas par ārpuszāles vienošanos pastiprināja vienādie līdzpaņemtie krimināllietas sējumi gan tiesai, gan prokuroriem. Sējumos tiesai bija redzamas sarkanas grāmatzīmes, ar kurām, iespējams, jau iepriekš iezīmētas ar prokuroriem saskaņotās krimināllietas lappuses. 

Juceklīgā viedokļu uzklausīšana par tiesas zālē tā īsti neizskanējušo «prokuroru iniciatīvu», steiga, ar kādu tiesa centās šo jautājumu izlemt, un vienādie sējumi tiesai un prokuroriem raisīja pamatīgas emocijas. Vairāki procesa dalībnieki sāka taujāt, kas vispār notiek tiesas zālē. «Ko mēs te sēžam kā klauni,» retoriski vaicāja Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš.

Sakārtot jautājumus

A. Lembergs aicināja tiesu novērst radušos pārpratumus: «Godātā tiesa, ārkārtīgi nesmuki izskatās šobrīd. Mēs redzam, ka jūs jau ārpus tiesas zāles esat vienojušies ar prokuroriem, ka šāda pierādījumu pārbaude būs. Lēmums ir pieņemts ārpus tiesas zāles. Jums ir visi sējumi, tie paši, kas viņiem [prokuroriem], jo pratinot Ganiņu [domāts liecinieks Romāns Ganiņš] vajadzēja tikai vienu – četrdesmit otro sējumu. Jums ir viss saskaņots, un iznāk, ka tas ir teātris, kurā mēs neesam dalībnieki. Ļoti nesmuki. Jums visi sējumi ir ar visām atzīmēm. Tas izskatās, ka kāds ir kaut ko sakārtojis. Jautājums – kā un uz kādiem noteikumiem? Jautājums –vai mēs arī varam tāpat sakārtot. Jautājums – kādi ir nosacījumi?»

A. Lembergs arī lūdza tiesu atbrīvot viņu no turpmākās dalības tiesas procesā: «Atbrīvojiet mani no līdzdalības tiesas sēdē, palieciet ar prokuroriem un pārbaudiet. Mēs esam lieki.  Kurzemes apgabala Kuldīgas tiesā Grinberga lietā bija savādāk. Abām pusēm bija sējumi, un mēs sekojām līdzi – gan viena puse, gan otra.»

Nav tādas prakses

Neraugoties uz procesa dalībnieku aicinājumiem skaidrot dīvainās sakritības, tiesa par šo tēmu diskusijās neielaidās.

Neatkarīgā ar Rīgas apgabaltiesas kancelejas vadītāja pienākumu izpildītāja Aigara Bērziņa starpniecību vaicāja D. Vilsonei par ierasto kārtību komunikācijā starp procesa dalībniekiem un tiesu krimināllietas iztiesāšanas laikā ārpus tiesas zāles. Viņas atbilde bija šāda: «Rīgas apgabaltiesā ārpus tiesas zāles nav ierastas kārtības tiesai (tiesnešiem vai ar tiesas sēžu sekretāru starpniecību) komunicēt ar procesa dalībniekiem par procesuāliem jautājumiem, kas izlemjami tiesas sēdē, tostarp, kādi rakstveida pierādījumi pārbaudāmi, kādi krimināllietas sējumi sagatavojami darbam. Tiesneša tiesvedībā esošas krimināllietas materiāli atrodas tiesas telpās un nepieciešamības gadījumos tiesas sēdes laikā ir pieejami, lai pārbaudītu jebkuru rakstveida pierādījumu, ja par to tiek izlemts tiesas izmeklēšanā.»

Uz jautājumu, vai valsts apsūdzība pirms tiesas sēdēm parasti saskaņo ar tiesu tiesas sēdē izskatāmos jautājumus (kādi liecinieki tiks pratināti, kādi krimināllietas sējumi jāsagatavo darbam), Neatkarīgā saņēma atbildi: «Krimināllietas iztiesāšanas periodā ārpus tiesas sēdes zāles nekādi procesuālie jautājumi netiek risināti vai saskaņoti, jo to neparedz Kriminālprocesa likums. Tomēr tiesas sēdē izlemto (izcēlums oriģinālā) jautājumu izpildes nodrošināšanai, īpaši liela apjoma lietās, ir iespējama tiesas sēdes sekretāra saziņa ar procesa dalībniekiem.

Piemēram: a) procesa ekonomijas interesēs valsts apsūdzība vai aizstāvība tiesas sēdes sekretāram pirms kārtējās tiesas sēdes var lūgt veikt organizatoriska rakstura pasākumus, proti, krimināllietās, kurās ir liels sējumu skaits, var tikt veikti saskaņojumi par to, kuri krimināllietas sējumi būs nepieciešami darbam tiesas sēdē;

b) tāpat, kad krimināllietā ir jānopratina vairāki liecinieki, tiesa prokuroram vai aizstāvim tiesas sēdes laikā var uzdot, lai tie ārpus tiesas sēdes tiesas sēdes sekretāram sniedz informāciju par liecinieku aicināšanas secību un to nopratināšanai nepieciešamo laiku;

c) kā arī, ja tiek veikts videokonferences savienojums, nopratinot lieciniekus ārvalstīs, kuriem tiesas sēdē būs nepieciešams uzrādīt dokumentus, šie dokumenti tiek apzināti, ieskenēti un nosūtīti ārvalsts kompetentai iestādei pirms tiesas sēdes, saņemot par to informāciju no procesa dalībniekiem.»

Vaicāta, vai valsts apsūdzība un aizstāvība parasti saskaņojumus veic, pa tiešo kontaktējoties ar tiesu vai ar tiesas sekretāri, D. Vilsone atbildēja: «Valsts apsūdzība iepriekšējā tiesas sēdē izlemto jautājumu izpildes nodrošināšanu veic ar tiesas sēdes sekretāra starpniecību tiesas sēdes pārtraukumos vai izmantojot e-pastu. Arī aizstāvība iepriekšējā tiesas sēdē izlemto jautājumu izpildes nodrošināšanu veic ar tiesas sēdes sekretāra starpniecību tiesas sēdes pārtraukumos vai izmantojot e-pastu.»