Elektroenerģijas tirgus atvēršana privātpersonām bija jāatliek līdz pilnīgai skaidrībai par cenu kāpuma kompensēšanas mehānismu, šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja partijas "Vienotība" vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, uzsverot, ka tas ir viņas personīgais viedoklis.
"Šobrīd man personīgi nav skaidrs, kāpēc pašvaldības, kas vienīgās var noteikt maznodrošinātā statusu, un kas izmaksā [mājokļa] pabalstus, atsakās mainīt savus saistošos noteikumus. Jā, tie ir 109 [noteikumi], bet katrā pašvaldībā tie ir vieni, un tie attiecas uz cilvēku," sacīja Āboltiņa.
Viņa uzskata, ka pašreizējā "mētāšanās no Labklājības ministrijas (LM) uz Ekonomikas ministriju (EM) vai vēl kaut kur no valsts puses ir nekorekta pret jebkuru cilvēku, jo, ja mēs atradām naudu [..], lai cilvēkiem to [elektrības cenu sadārdzinājumu] kompensētu, tad cilvēkiem ir jāvar to saņemt".
Āboltiņa arī kategoriski neatbalsta sākotnēji piedāvātos risinājumus, kas paredzēja, ka cilvēkiem pašiem būs jāvēršas iestādē, kaut kas jāpierāda un jāpieprasa, un tikai tad varētu saņemt elektrības cenu kāpuma kompensāciju. "Vai nu tas ir jānodrošina valstij, vai arī jārada mehānisms, ka to dara elektroenerģijas piegādātājs, bet cilvēkam no tā nav jācieš," pārliecināta Saeimas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, valdība otrdien jau otro reizi pēc kārtas atlika gala lēmuma pieņemšanu par elektroenerģijas tarifa kāpuma kompensēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.
Valdība bija vienisprātis, ka elektrības cenu kāpumu vislabāk būtu kompensēt, nevis līdzfinansējot dzīvokļa pabalstu, bet piemērojot automātisku atlaidi elektrības rēķinos, tomēr tā nespēja vienoties par šīs kompensācijas administrēšanas modeli, proti, kurš apkopos datus par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem un nodos tos elektroenerģijas tirgotājiem.
LM piedāvāja noslēgt tiešus līgumus starp pašvaldību un operatoru, tādējādi neiesaistot ne LM, ne EM. Šādā gadījumā pašvaldības informāciju par cilvēkiem, kuriem piemērojama atlaide, nodotu elektroenerģijas tirgotājiem tiešā elektroniskā veidā.
Tomēr ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrita šādam risinājumam, norādot, ka tas būs liels slogs elektroenerģijas tirgotājiem, jo jāslēdz līgumi ar 119 pašvaldībām. Viņš prognozēja, ka daļa tirgotāju vienkārši atteiksies to darīt, un aicināja LM uzņemties kompensācijas administrēšanu. Tādējādi tirgotājiem būtu jānoslēdz viens līgums - ar LM.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme sacīja, ka tādā gadījumā LM būtu vajadzīgi četri līdz pieci mēneši, jo ministrijai neesot "kanāla", kurā uzturēt informāciju par trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kā arī nav tiesību rīkoties ar šo iedzīvotāju personas datiem - tādas tiesības esot pašvaldībām.
Līdzīga diskusija turpinājās visu jautājuma izskatīšanas laiku. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) arī uz neilgu laiku pārtrauca jautājuma izskatīšanu, aicinot ministriju ierēdņus aprunāties un vienoties, kurš uzņemsies datu apkopošanu, tomēr tas ierēdņiem neizdevās.
Pēdīgi valdība deva LM un EM vēl nedēļu laika, lai panāktu kompromisu.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.