Vēlēšanu gadā – kārtējā jauno partiju raža

© F64 Photo Agency

Reformu partijas bēdīgais piemērs, kad partijas steigā top īsi pirms vēlēšanām un tikpat ātri bankrotē, neattur idejiskos līderus pieteikt jaunas kustības, lai parlamenta vēlēšanās pacīnītos ar politiskās skatuves smagsvariem.

Tuvākajā laikā savas partijas gatavi dibināt bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, savukārt daļa Olšteina sešnieka grasās pievienoties jau esošajām partijām.

Vēlēšanu gadā par jaunas partijas tapšanu sapņo ekspremjers Einars Repše. Lielajā politikā ir iepeldējis arī bijušās Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Tagad par līdzīgu vīziju paziņo arī bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pēc smaga konflikta ar Nacionālo apvienību, kā arī izstāšanās no biedrības Demokrātiskie patrioti nolēmis tuvākajā laikā dibināt pats savu partiju, lai ar to startētu oktobrī gaidāmajās 12. Saeimas vēlēšanās.

Bordāns orientējas uz jauno paaudzi

Sarunā ar Neatkarīgo bijušais ministrs norādīja, ka esošais partiju spektrs bauda zemu sabiedrības uzticību un nekas neliecina, ka pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies. «Alternatīvas esošajai koalīcijai pagaidām nav. Pie pašreizējiem nosacījumiem pēc vēlēšanām situācija tikai pasliktināsies, jo valdošajam vairākumam varētu pievienoties Saskaņas centrs, kas Latvijas starptautiskajam tēlam var nākt tikai par ļaunu,» atzina politiķis. Viņš arī uzsvēra: «Tas, ko es veidošu, nebūs glābējpartija vai partija ar mesijas apziņu. Tas nebūs arī komercprojekts. Vēlos izveidot partiju, kur cilvēki apvienojas uz kopīgas ideoloģijas pamata. Redzu to kā konservatīvu partiju ar spēcīgu akcentu sociālo jautājumu risināšanai.» J. Bordāns pagaidām neatklāj, kas varētu būt viņa domubiedri, taču atzīst, ka ir izjutis spēcīgu jaunās paaudzes interesi. «Daudzi no viņiem ir trīsdesmitgadnieki, kuri dzimuši jau atjaunotās brīvvalsts laikā. Viņi kvalitatīvi atšķiras no vecās paaudzes politiķiem, jo nav savu turīgumu ieguvuši privatizācijas procesā, nav izglītību un dzīves uzskatus veidojuši postpadomju vidē. Galvenais, ko nevēlos, ir atkārtot citu partiju kļūdas, kad cilvēki tiek sapulcināti steigā, nesaprotot, vai vispār ir kopīgi uzskati un ideāli,» klāsta topošās partijas līderis.

Sudraba nemeklē ienaidniekus

Par saviem nākotnes plāniem mazrunīga ir arī bijuši valsts kontroliere Inguna Sudraba. Sarunā ar Neatkarīgo viņa tikai atzina, ka, kopš ir nodibināta kustība No sirds Latvijai, ir pieteikušies apmēram

120 interesentu, kuri vēlētos kļūt par viņas domubiedriem. Pēc cik ilga laika un vai vispār šis process izaugs līdz partijas dibināšanai, I. Sudraba neņēmās prognozēt, vien norādot, ka partijas izveidošana nav pašmērķis. «Man būtiskāk ir vienuviet sapulcēt patiesi idejiskus, aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi pašaizliedzīgi iesaistīties procesos,» atzina I. Sudraba.

Raidījums Nekā personīga nedēļas nogalē ziņoja, ka kustība No sirds Latvijai esot reģistrēta krievu kustību aktīvistam un cīnītājam par nepilsoņu tiesībām Viktoram Gavrilovam piederošā dzīvoklī. I. Sudraba par šo aspektu ir mazrunīga, vien uzsverot, ka ļoti ciena V. Gavrilovu, kurš esot nevis nepilsoņu, bet gan krievvalodīgo kultūras vērtību aizstāvis. «Es nemeklēju sev ienaidniekus. Nenodarbojos ar sazvērestības teorijām. Taču ir skaidrs, ka kādam bijis izdevīgi uzkurināt šādu viedokli,» pauž I. Sudraba.

Politiskais tūrisms turpinās

Jauni karjeras plāni ir arī vairākiem tā dēvētās Olšteina grupas Saeimas neatkarīgajiem deputātiem, kuri plāno iestāties citās partijās. Partiju Vienotība par labāko platformu nākamā gada vēlēšanām uzskata deputāti Jānis Upenieks, Jānis Junkurs un Viktors Valainis. Gunārs Rusiņš plāno pievienoties Nacionālajai apvienībai, bet Elīna Siliņa un Klāvs Olšteins savus plānus vēl neatklāj. Jāatgādina, ka minētie seši deputāti uzreiz pēc 11. Saeimas vēlēšanām pameta Valda Zatlera veidoto Reformu partiju.

Latvijā

Apritot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darba pirmajam gadam, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) par nozīmīgākajiem ministrijas sasniegumiem uzskata sociālo grupu pabalstu apmēru pieaugumu, pensiju indeksācijas modeļa izstrādi, kā arī neapliekamā minimuma celšanu un minimālās mēnešalgas paaugstināšanu no 620 līdz 700 eiro.

Svarīgākais