Vēlētāji nosoda Saeimas deputātu blakusnodarbes plenārsēdes laikā

© Dāvis Valbaks F64

Saeima ir saņēmusi vairākas vēlētāju vēstules, kurās tiek nosodītas deputātu blakusnodarbes plenārsēdes laikā.

Piemēram, Māris Zeltiņš, kurš internetā aplūkojis LETA video filmēto reportāžu no Saeimas sēdes, kurā tika lemts par nākamā gada budžetu, pauž sašutumu par to, ka "deputāti atļaujas nodarboties ar lietām, kas neietilpst viņu tiešajos pienākumos: spēlēt datorspēles, izrakstīt receptes un balsošanu veikt citu vietā". Vēlētājs atgādina, ka, dodot svinīgo solījumu, deputāts ir apņēmies savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas un ievērot Latvijas Satversmi un likumus. Zeltiņš arī atgādina, ka "Saeimas deputātu ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem".

Vēlētājs Zeltiņš vēlas saņemt paskaidrojumu, vai LETA video materiālā redzamie deputāti Nikolajs Kabanovs (SC), Dagnija Staķe (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS) un Andis Kāposts (ZZS) ar savu darbību nav pārkāpuši Saeimas kārtības ruļļa un Saeimas deputātu ētikas kodeksa punktus, kas attiecas uz godaprātu, cieņu, rīcību un pieklājību.

Arī vēlētājs Māris Cīrulis savā vēstulē par internetā redzēto pauž sašutumu, ka deputāts Kabanovs Saeimas plenārsēdes laikā spēlē azartspēles savā datorā, un pauž neizpratni par to, "kā tas savienojams ar valsts budžeta pieņemšanu".

Arī Kārlis Grambergs jautā, "ar kādām tiesībām deputāti, kurus ievēl pilsoņi, un līdz ar to viņu darba devējs ir tauta, drīkst sēžu laikā apspriest sludinājumus, ignorēt savus kolēģus, kuri piedalās debatēs, lasīt laikrakstus, grāmatas, spēlēt kārtis".

Ar iedzīvotāju vēstulēs pausto viedokli par deputātu disciplīnu Saeimas sēdēs iepazinās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.

"Saeimas deputātu ētikas kodekss nosaka, ka katrs deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību," norāda komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC). Viņš arī atzīst, ka ikvienam vēlētājam ir tiesības izdarīt secinājumus par deputātu darbu un savu novērtējumu izteikt, gan tiekoties ar deputātiem, gan paužot savu attieksmi vēlēšanās.

Latvijā

Līdz 2028.gadam ir plānots iegādāties un izvietot papildu sešus gaisa telpas novērošanas radarus, kā arī būtiski paplašināt vēja parku attīstībai pieejamo teritoriju, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Svarīgākais