NATO misija Afganistānā paliek par būtiskāko Baltijas valstu militāro operāciju un, neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, valstis apņemas saglabāt dalību misijā vismaz pašreizējā līmenī, tā teikts šodien Rīgā Baltijas valstu aizsardzības ministru kopīgi parakstītajā paziņojumā.
Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri pauž atbalstu jaunajai ASV stratēģijai Afganistānā un lēmumam palielināt sabiedroto dalību operācijā.
Vēlāk preses konferencē Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso, gan Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, gan Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene norādīja uz būtisko NATO misijas Afganistānā lomu.
Āvikso sacīja, ka Igaunija jau iepriekš palielinājusi savu karavīru skaitu Afganistānā līdz 280 karavīriem, tādēļ patlaban pārskatāmā nākotnē neplāno palielināt savu dalību misijā. Arī Lieģis norādīja, ka tā kā ASV nav lūgusi Latvijai palielināt karavīru skaitu Afganistānā, bet gan kopā ar sabiedrotajiem devusi augstu novērtējumu Latvijas spējai krīzes laikā saglabāt karavīru skaitu misijā esošajā līmenī, tad Latvija nākamgad karavīru skaitu Afganistānā nepalielinās.
Savukārt Jukņevičiene norādīja, ka jau pagājušajā gadā Lietuva palielinājusi savu karavīru skaitu Afganistānā, taču nākamgad Lietuvai Afganistānas misijā būs par 20 karavīriem vairāk nekā iepriekš tika plānots, taču kopējais karavīru skaits misijā būs mazāks nekā šogad. Lietuvas aizsardzības ministre neprecizēja, cik patlaban viņas valsts karavīru ir Afganistānā un cik lielu skaitu uz misijā bija plānots nodrošināt nākamgad.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek trīs Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kuras laikā tika apspriestas Baltijas valstu bruņoto spēku reformas, dalību starptautiskajās operācijās, Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu un ar Baltijas Aizsardzības koledžu saistītos jautājumus.
Tāpat Lieģis ierosinājis tikšanās dienaskārtībā iekļaut jautājumu par Krievijas vēlmi no Francijas iegādāties helikopteru bāzes kuģi "Mistral".
Latvijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka, Krievijai iegādājoties šādu kuģi un izvietojot to Baltijas jūrā, Latvijai no militāro draudu un valsts drošības viedokļa var rasties nepieciešamība pārskatīt valsts aizsardzības plānu.
Par Krievijas plāniem iegādāties karakuģi Lieģis konsultējies gan ar Baltijas valstu, gan NATO sabiedrotajiem.