Par uzdrošināšanos sniegt medicīnisko palīdzību Ventspils mēram Aivaram Lembergam mājas aresta laikā 2007. gadā un sūdzēšanos par to, ka netiek pielaista pie slimnieka, ar vazāšanu pa tiesām tiek sodīta daktere neiroloģe Inese Pīpiķe.
2007. gada vasarā pēc A. Lemberga ārstējošā ārsta un ģimenes ārsta ieteikumiem pacientam vajadzēja veikt adatu terapijas kursu. Procedūras veikšana tika uzticēta Ventspilī praktizējošai neiroloģei I. Pīpiķei. Tajā laikā A. Lembergs atradās mājas arestā. Daktere četras reizes pie pacienta pielaista, bet piektajā reizē viņai paziņots, ka daktere nav iekļauta pie A. Lemberga pielaižamo sarakstā. «Pieklapēju pie durvīm. Iznāca ārā policists un pateica: «Jūs netiekat ielaista.» Es prasu: «Kādēļ?» «Jūs neesat mūsu sarakstā.» Es saku: «Kādā?» «Pieļaujamo sarakstā.» Es uzreiz saku: «Ko man darīt?» «Rakstiet policijai!»,» sarunu ar A. Lembergu apsargājošo policistu atminējās I. Pīpiķe. Viņa uzrakstījusi iesniegumu, to adresējot policijas priekšniekam.
I. Pīpiķe tiesā uzsvēra, ka viņa kā ārste pirmo reizi nav laista pie slimnieka: «Es jau uzskatu, ka tas nav normāli, jo ārsts ir jāielaiž. Kā ārsts es esmu saukta pat iepriekšējas izmeklēšanas kamerās pie slimniekiem. Nu kā var nelaist, ja tu esi uzsācis ārstēšanās kursu? Uzskatu, ka tas nav normāli. Es biju ļoti pārsteigta. Tāpēc es savam šefam zvanīju un vaicāju visiem, ko man darīt. Kā, kā lai es tieku pie slimnieka pabeigt ārstēšanu?» Pēc kāda laika situācija atrisinājusies un viņa pie slimnieka atkal pielaista.
Tiesā liecinieku?
Vēl pēc kāda laika dakteri apciemojuši izmeklētāji un sākuši viņu pratināt. No izmeklētāja saņēmusi solījumu, ka uz tiesu viņa tomēr netiks saukta: «Atnāca tas jaunais cilvēks [domāts izmeklētājs] un mani intervēja. Es saku, vai man kādreiz būs uz tiesu jāiet? Viņš saka: «Nē, kāpēc, jums nekad nebūs jāiet!» Un tāpēc es centos visu aizmirst.»
Kad tiesas zālē tika apmierināts prokuroru lūgums un nolasīts dakteres parakstītais pratināšanas protokols, I. Pīpiķei uzbangoja emocijas un viņa prokuroriem teica: «Tāds iespaids, ka jūs te mani tiesājat! Bet par ko jūs mani tiesājat, es nevaru saprast. Es gribu cilvēkam palīdzēt, bet mani sauc uz tiesām. Es vispār jūs apbrīnoju, tiešām, nu kāpēc jūs tā darāt? Es esmu vecs cilvēks, un jūs mani saucat un beidzat manu nervu sistēmu. Nu, tas nav vajadzīgs! Es jau trīs reizes esmu saukta. Pēc pirmās reizes es pārdzīvoju, pat slimnīcā nokļuvu. Ko jūs gribat no manis?»
Raksturojošs elements
Arī tiesa nepalika vienaldzīga un sāka veicāt prokuroriem, kuros sējumos atrodamas epizodes saistībā ar liecinieci un par kādām noziedzīgā nodarījuma epizodēm lieciniece sniedz liecības.
Valsts apsūdzības vārdā atbildēja prokurors Aivis Zalužinskis: «Godājamā tiesa, faktiski šī lieciniece, ja mēs skatāmies, protams, apsūdzībā, tas ir, primārais, bet vēl ir jautājums par drošības līdzekli, ir arī daudz apsūdzēto sūdzības lietā. Vesela sēde par viņa veselības stāvokli, visādām viņa skatījumā valsts iestāžu pretdarbībām viņa veselības stāvokļa nodrošināšanai, ja, kas ir attiecīgi cilvēktiesību pārkāpumi, visādi jautājumi, ja. Nu, tāpēc šī lieciniece šajā sakarā, lai mēs šos jautājumus, nu, dzirdētu, ja, no liecinieces, nevis…»
Tā kā prokurors tā arī nespēja sniegt atbildi uz konkrēto tiesas jautājumu, tiesnese Irīna Jansone vēlreiz prokuroram pārvaicāja: «Uz apsūdzību tas tā kā neattiecas?»
A. Zalužinskis atbildēja: «Tas attiecas gan uz drošības līdzekli, gan arī uz veselības stāvokli. Un arī ietekmes jautājums, kas ir raksturojošais elements attiecībā uz apsūdzību.»
Tiesāšanās kā atriebība
Tad A. Lembergs dakterei vaicāja: «Vai jums nerodas iespaids, ka jums atriebjas prokuratūra par to, ka jūs mani ārstējāt, ka jums bija tik daudz drosmes mani ārstēt?»
I. Pīpiķe atbildēja: «Es nezinu! Vai tad nu tiešām viņi nav cilvēki?»
Šī nav pirmā reize, kad Lemberga prāvā ar vazāšanu pa tiesām tiek sodītas personas, kuras nav vēlējušās izdabāt prokuroriem un sniegt A. Lembergu apsūdzošas liecības. Par uzdrošināšanos sniegt A. Lembergam juridisko palīdzību ar procesuālām sankcijām sodīti arī advokāti.