Ušakovs neredz jēgu Krievijas skolām Latvijā

"Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs neredz jēgu Latvijā veidot Krievijas svētdienas skolas.

Neredzu jēgu Latvijā veidot Krievijas svētdienas skolas, jo nav tā, ka krievu bērnu Latvijā neprastu savu dzimto valodu, turklāt pilnvērtīgu izglītību ir iespējams iegūt mazākumtautību skolās, šorīt telekanālā LNT sacīja Ušakovs.

Ušakovs uzskata, ka pašlaik par valodu un izglītību Latvijā tiek runāts tikai politisku motīvu dēļ, politiskajiem spēkiem meklējot iespējas iegūt kādas dividendes pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām.

Kā ziņots, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir izteicies, ka Krievija drīzumā plāno atvērt krievu skolas ārvalstīs, tostarp arī Baltijas valstīs. "Mēs esam apstiprinājuši valdības līmenī, un drīzumā tiks sākts projekts ar nosaukumu "Krievu skola ārzemēs". Mēs centīsimies vienoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar citiem mūsu kaimiņiem, valstīm, kur dzīvo mūsu tautieši, lai tur uz mūsu rēķina veidotu krievu skolas," sacīja Lavrovs.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir precizējis, ka krievu skolas citās valstīs tiek atvērtas, vienīgi saskaņojot to ar attiecīgo valstu amatpersonām, un tas attiecas arī uz Baltijas valstīs iecerētajām krievu skolām.

Viņš norādīja, ka šāda krievu skolu programma tiek īstenota jau sen. Par to, vai un kādas krievu skolas perspektīvā iespējams atvērt Latvijā, vēl tikšot diskutēts ar Latvijas amatpersonām. Vešņakovs atzīmēja, ka viņa redzējumā Krievija Latvijā varētu atvērt tikai tā sauktās svētdienas skolas.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) paudis uzskatu, ka Lavrova paustā iecere nav atbalstāma. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Savukārt Latvijas izglītības ministre Druviete uzskata, ka Krievijai neizdosies Latvijā atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais