Pēkšņas politiskas kaislības uzvirmojušas Ādažos. Mērs Māris Sprindžuks nav piekritis paša vadītās koalīcijas spiedienam mainīt pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājus pret partiju politiskajiem ielikteņiem, mazināt kontroli pār iepirkumiem un brīvāk tērēt naudu.
Rezultātā viņam nācies šķirties no amata, bet vietā faktiski pret savu gribu ielikts sportists, uzņēmējs un Vienotības pārstāvis Normunds Zviedris. Viņš Neatkarīgajai vaļsirdīgi atzīst, ka pat nesaprot, no kura gala pašvaldības vadīšanai ķerties klāt. Esot apjucis. Vēlēšanās startējis tālab, lai paceltu Ādažu sporta dzīvi, bet tagad uzkrautā atbildības nasta izrādās daudz, daudz smagāka. «Tas notika ļoti negaidīti. Ir liels uztraukums...» Skaidrs, ka savaldīt sešu partiju un vēlēšanu sarakstu ambīcijas un viņu arvien augošo apetīti nav vienkārši. To parāda jau pati mēra nomaiņa tikai pusgadu pēc vēlēšanām.
Saimnieciskā ziņā lielas ziepes koalīcijai gan būs grūti savārīt, jo pēc 2010. gadā piedzīvotā bankrota pašvaldība joprojām atrodas zem Finanšu ministrijas un tās ieceltās uzraudzes Intas Komisares lupas. Par nule notikušo varas maiņu viņa izsakās piesardzīgi. Sadarbība ar gāzto mēru bijusi veiksmīga, savukārt viņa pēctecim faktiski nav pieredzes pašvaldības un pārvaldes darbā. «Šī situācija neizskatās veselīga,» rezumē finanšu uzraudze, bet: «Laiks rādīs.» Politiskos lēmumos viņa iejaukties nav tiesīga, taču nepārdomātus saimnieciskus lēmumus gatava nekavējoties apturēt.
Pēc sava mēra nomešanas koalīcijai vairs ir tikai vienas balss pārsvars, bet joprojām jāsalāgo piecu partiju intereses. Savdabīgi, ka abās pusēs – gan pozīcijā, gan opozīcijā, tagad pārstāvēts Zaļo un zemnieku savienības saraksts. No tā startēja gan Māris Sprindžuks, gan divi viņa gāzēji Uģis Dambis un Edvīns Šēpers. Taču neviens nav apvienības partiju biedrs. Tāpēc ZZS līderis Augusts Brigmanis neuzskata par iespējamu iejaukties. Mēra nomešanā līdzdarbojās arī Nacionālās apvienības pārstāve Adrija Keiša, un viņai par šo balsojumu jau pirmdien draud izmešana no partijas. Ne tāpēc, ka Sprindžuks būtu labs, bet tādēļ, ka tādējādi viņa sadarbojusies ar Saskaņas centra deputāti Karinu Tinamagomedovu, kas formāli bija revolūcijas iniciatore. Nacionāļu vadības nežēlastībā kritusī deputāte mandātu gan negrasās nolikt, jo «ne jau Nacionālā apvienība ievēlējusi, bet ādažnieki». Bet, kas vainas bijis pašvaldības vadītājam? Viņš esot sācis sarunas ar opozicionāri Reģionu aliansi par jaunas koalīcijas veidošanu. To pašu partiju, kas, gadiem ilgi valdot, pamanījās izputināt Ādažus, un pēc tam ar valsts palīdzību uzlika uz saprātīgas saimniekošanas ceļa.
M. Sprindžuks nenoliedz, ka sarunas ir notikušas un atzīst, ka no politiskās loģikas viedokļa turpinājumā viss noticis pareizi. Viņam ir jāpaiet malā, vismaz uz laiku: «Man uzspieda koalīcijas lēmumus, ko neatbalstīju.» Koalīcija darbojusies kā balsošanas mašīna, mēram atvēlot vien domes sēdes vadīšanas privilēģiju. «Galu galā es pateicu – meklējiet citu mēru.» Punktu viņa pacietībai pielikusi ideja par Iepirkumu daļas izņemšanu no Juridiskā departamenta sastāva, tādējādi palielinot tās politisku ietekmējamību.
Šobrīd aritmētika nav par labu opozīcijai, taču pietiek ar vienu pārbēdzēju, lai svaru kausi atkal mainītos. Katrā ziņā neviens no Neatkarīgās aptaujātajiem politiķiem netic, ka viņu jaunievēlētais mērs un koalīcija esošajā kombinācijā nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām. Zīmīgi, ka arī pats Ādažu domes priekšsēdētājs N. Zviedris par to stipri šaubās.