Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā.
Spēkā esošā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šā gada 3.jūnijā.
Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK.
Kā agrāk notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iepriekš informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK tiesā konstatēt ir grūti, un šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Patlaban vairums likumu paredz tiesību ierobežojumu personām, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori. Termiņa pagarinājums nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko iekārtu, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas sagatavojusi likumprojektu.
Iepriekš komisijas sēdē izvērsās diskusija par to, vai un kā būtu publiskojama VDK aktīvo "aģentu" kartotēka jeb tā dēvētie "čekas maisi", taču, kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, apspriežamais likumprojekts neparedz "čekas maisu" atvēršanu.
Komisijas sēdē klātesošās amatpersonas kliedēja vairākus mītus par "čekas maisiem". Latvijas situācija ir unikāla, jo valsts rīcībā faktiski ir tikai salīdzinoši niecīga drošības komitejas dokumentācijas daļa. Eksperti uzsvēra, ka nebūtu lietderīgi nekritiski publiskot šīs kartītes, jo ar ierakstiem tajās pilnīgi noteikti nepietiktu, lai pierādītu kāda līdzdalību padomju režīma noziegumos. Cilvēki, kuru vārdi ierakstīti šajās aģentu kartītēs, paši par to varēja arī nezināt, viņu parakstu uz tām nav. Daudzi no tā dēvētajiem "aģentiem" sadarbojās organizētās noziedzības vai ekonomisko noziegumu apkarošanā, kas toreiz bija VDK kompetencē. Eksperti uzsvēra, ka situācija šajā jomā bijušajās postkomunisma valstīs ir ļoti atšķirīga.
Juridiskajā komisijā ticis apspriests, ka, iespējams, turpmākajos likumprojekta lasījumos jādiskutē par to, vai 30 gadi ir samērīgs termiņš. Likums patlaban paredz iespēju ikvienai personai pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Turklāt ikvienai fiziskai personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu sadarbības faktu.
Likumprojektu izstrādājusi parlamenta Nacionālās drošības komisija (NDK), kuras priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP) iepriekš pieļāva iespēju, ka grozījumu neveikšanas gadījumā VDK materiāli pēc noteiktā termiņa varētu kļūt publiski pieejami. Taču vēlāk viņš norādīja, ka likumprojektā runa ir tikai par noilguma termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku.