Ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) šī valdība būs stabilāka un lemtspējīgāka, - šodien Saeimā apstiprināto jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību preses konferencē komentēja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs(''Latvijai un Ventspilij'').
"Savā darbībā šī valdība būs lemtspējīgāka un stabilāka nekā [Valda] Dombrovska valdība, jo ir parādījies jauns pragmatisks partneris - ZZS," pauda Lembergs.
Viņaprāt, ZZS nekad nav stādījusi nekādus ultimātus un centusies ar argumentiem pierādīt savu nostāju. Lembergs gan piebilda, ka valdības veidošanas gaitā izskanējusī Latvijas Zaļās partijas (LZP) prasība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) tādā ultimatīvā formā pārējiem ZZS bija pārsteigums. Tomēr LZP piekrita aizsardzības jomai un nodemonstrēja spēju vienoties, secināja Ventspils mērs.
Lembergs piedalījies pirmajā valdības veidošanas tikšanās reizē, kad ZZS tikās ar Straujumu. Kā atceras Lembergs, toreiz ZZS izvirzīja prasību visus jautājumus, par kuriem jau iepriekš zināms, ka domas dalās, atstāt šai valdībai ārpus lemšanas līdz vēlēšanām. "Vienotība" šādu pieeju atbalstīja. "Man prieks, ka šī pieeja ir atbalstīta, un tas, manuprāt, ir ļoti pareizi un saprotami," pauda Ventspils mērs.
Lembergs pauda gandarījumu, ka jaunā valdība ir apņēmusies pārcelt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos, lai tas nestātos spēkā 1.februārī, jo tad būtu haoss.
Tāpat jaunā valdība piekritusi vēl Dombrovska valdības laikā aktualizētam jautājumam, ka ir jāpārskata valdības un Eiropas Komisijas (EK) vienošanās par struktūrfondu izmantošanas virzieniem, jo decembrī saskaņotie virzieni neatbilst stratēģiskajam attīstības plānam un citiem plānošanas dokumentiem, pauda Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka pašvaldības ir pilnīgā neziņā, kādi būs prognozējamie ieņēmumi, kādi būs nodokļi, cik lielā apjomā tie būs, kas apdraudot to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem ilglaicīgiem ieņēmumiem. Finanšu ministrs tomēr būšot līdzšinējais, un Andris Vilks esot "klaji naidīgi noskaņots pret pašvaldībām un nobriedis tās pataisīt par vietējām padomēm PSRS izpratnē," secināja Ventspils mērs, paužot ka šeit izpratnes esot vismazāk, lai gan attiecīgs ieraksts valdības deklarācijā ir parādījies.
Lembergs pauda, ka visi būtiskie ZZS priekšlikumi, izstrādājot valdības deklarāciju, ir ņemti vērā, viens jautājums tomēr esot noraidīts. "Tika piedāvāts ierakstīt, ka valsts amatpersonām ir jāatbild par cilvēktiesību pārkāpumiem - šis priekšlikums tika noraidīts," skaidroja Lembergs.
"Iemesls tam bija tāds, ka tad tā norma attiektos arī uz mani, un arī citām valsts amatpersonām būtu jāievēro manas cilvēktiesības, un, lai būtu tā, ka pret mani var pārkāpt cilvēktiesības, to deklarācijā neierakstīja," pauda Lembergs.
Viņaprāt tagad visas amatpersonas Latvijā pret visiem cilvēkiem varot neievērot cilvēktiesības. "Tagad es jūsu cilvēktiesības, kā valsts amatpersona, varu ignorēt, un tas ir atkarīgs tikai no manas sirdsapziņas," preses konferencē sacīja Lembergs.
Viņš arī pauda, ka ZZS esot izrādījusi pretimnākšanu un spēju uz kompromisiem, jo "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) savas prioritāri noteiktās ministrijas dabūjušas 100% apmērā, vienīgi "Vienotībai" vēl bija jāuzņemas veselības ministra amats, no kā tā esot izvairījusies. Savukārt Reformu partija (RP) ieguvusi visas ministrijas, tikai tai bijis jānomaina ekonomikas ministrs, kas, pēc Lemberga domām, varētu būt gandarīts 90% apmērā, savukārt ZZS samierinājusies ar 50% apmierinājumu izvirzītajām prioritātēm.
ZZS nesaņēma VARAM, un bija spiesta atteikties no Izglītības un zinātnes ministrijas, jo tās patlaban īstenojamā politika esot pretrunā ar ZZS uzstādījumiem.
No tā Lembergs pauda secinājumu, ka sākotnēji runāts, ka jaunā valdība tikšot veidota no "baltas lapas", tomēr tā neesot noticis, un ZZS statuss esot būt pieaicinātai pie vecās valdības, lai aizlāpītu trūkstošās balsis.
Kā ziņots, Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.