Valdību veidojošās Vienotības līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa partijas kongresā apsolījusi, ka nepametīs uzticēto atbildību un amatu, lai strādātu Eiropas Parlamentā vai kļūtu par Eiropas Savienības komisāri.
Ar publisko solījumu sestdien notikušajā kongresā viņa vēlējusies izgaisināt jebkādas baumas par viņas kandidēšanu eiroparlamenta vēlēšanās vai tiekšanos pēc augstā un labi apmaksātā eirokomisāra amata.
«Publiski jau tiek minēti gan kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan pretendenti Eiropas komisāru posteņiem. Ņemot vērā, ka šajā kontekstā nereti izskanējis arī mans vārds, vēlos vēlreiz apliecināt, ka esmu uzņēmusies gan Saeimas spīkera pienākumus, gan Vienotības priekšsēdētājas amatu un šis darbs ir mana nemainīga prioritāte,» uzrunā kongresa dalībniekiem pauda S. Āboltiņa.
Patiesi, S. Āboltiņas vārds Eiropas Savienības institūciju kontekstā ticis minēts ļoti bieži. Kuluāru sarunās viņas pozīcijas mazliet sašķobījās pēc mīklainās Valda Dombrovska demisijas, taču viņas vārds no potenciālo eirokomisāra amata kandidātu saraksta pavisam nepazuda.
Vienotības kongress, līdzīgi jebkurai pēdējā laika politiķu uzrunai plašākai sabiedrībai, neiztika bez Zolitūdes traģēdijas pieminēšanas. S. Āboltiņa uzskata, ka traģēdija ļoti skaidri demonstrējusi atbildības izjūtas deficītu sabiedrībā, kuru Vienotība apņēmusies reanimēt. Kā šo centienu komponente uzskatāma arī V. Dombrovska demisija.
«Lai to mainītu, esam gatavi arī praktiski rīkoties – nevis tikai runāt un rādīt ar pirkstu uz citiem. Tieši šādu iemeslu dēļ no amata atkāpās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Šis solis nebija viegls, tomēr tas bija nepieciešams mūsu valsts ilgtermiņa mērķu vārdā,» skaidroja S. Āboltiņa.
Arī V. Dombrovskis, runājot par savu lēmumu atkāpties no premjera amata, norādīja, ka šādos apstākļos politiķu pienākums bija dot sabiedrībai skaidru signālu, ka nepieciešamas reālas pārmaiņas, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.
Tiesa, politologu un politikas ekspertu vidū būs grūti atrast personu, kas pilnībā piekritīs apgalvojumam, ka V. Dombrovskis lēmumu par demisiju pieņēmis pilnīgi patstāvīgi, bez Valsts prezidenta spiediena. Tomēr Vienotībā demisionējušā premjera popularitāti noliegt nevar.
Pēdējais partijas kongress izcēlās ar lieliem aplausu uzplūdiem, kas apogeju sasniedza, kad V. Dombrovskim pateicībā par valdības vadīšanas laikā padarīto pasniedza lielu baltu rožu pušķi. Savulaik partijas biedrenes Ausmas Kantānes mīlīgi par lācīti nodēvētais premjers, saņemot apsveikumu, neslēpa viņa sejā reti vērojamu platu smaidu.
Vienotības vadītāja arī pieminēja ar Reformu partiju parakstīto memorandu par abu politisko spēku tuvināšanos. Politiķe vēlreiz apliecināja, ka šāda konsolidācija, samazinot visu kritizēto vismaz aptuveni vienā virzienā domājošo politisko spēku sadrumstalotību, ir vienīgais veids, kā no satriecošas uzvaras nākamajās vēlēšanās atturēt opozīcijā esošo Saskaņas centru.
Tomēr reformistiem tuvošanās šim politiskajam spēka centram nozīmēs savas partijas pamešanu un iestāšanos Vienotībā. Par to liecināja S. Āboltiņas uzrunas šim tematam veltītā sadaļa, kuru nenosaukt par pretrunīgu būtu grūti.
«Vēlos vēlreiz atgādināt un uzsvērt – tā nav nedz partiju apvienošanās, nedz vienas partijas pievienošanās otrai, tas ir nākamais solis sadarbības padziļināšanā, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās piedalītos ar vienu – partijas Vienotība – vēlēšanu sarakstu, kurā aicināti arī tie Reformu partijas pārstāvji, kuri būs pievienojušies Vienotībai,» teica S. Āboltiņa.