Lembergs: Jautājumā par ES fondu sadali man argumenti nav jāizdomā
Eiropas Savienības (ES) fondu sadales prioritātēs izmaiņas netiek plānotas, jo, kā norādījusi Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V), konceptuālu izmaiņu veikšana nozīmētu atlikt šīs naudas apgūšanu par gadu vai diviem, ko Latvija nevar atļauties.
Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš iepriekš norādījis uz nepieciešamajām izmaiņām Eiropas fondu naudas sadalē, aģentūrai LETA atzina, ka viņam nekādi argumenti nav jāizdomā un valdībai jautājumā par ES fondu sadali būtu jārīkojas atbilstoši ilgtermiņa attīstības dokumentos paustajam.
Lembergs iepriekš pievērsis Straujumas uzmanību tam, ka visos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs līdz 2020.gadam - ir definēta policentriska Latvijas attīstība, bet Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tēriņi jaunajā plānošanas periodā ir paredzēti izteikt monocentriski, jo, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārējās pašvaldības Eiropas struktūrfondu naudu saņems vismaz sešas reizes mazākā apmērā nekā Rīga.
"Man nekādi argumenti nav jāizdomā. Tās nav manas nostādnes. Ja valdība ignorē un atsakās no tās daļas plānošanas dokumentos, kur ir runa par policentrisku attīstību, nu tad arī vajag attiecīgi izmainīt tos plānošanas dokumentus. Valdībā un parlamentā jau pārsvarā ir rīdzinieki, un viņiem pārējā Latvija ārpus Rīgas ir sēņošanas, ogošanas un brīvā laika pavadīšanas vieta. Jo klusāk ir tādā atpūtas vietā, jo labāk," ironizēja Lembergs.
Lembergs jau iepriekš norādījis, ka partnerības līgums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.-2020.gadam un ES fondu naudas tērēšanas virzieni orientēti galvenokārt uz Rīgas, bet mazāk uz pārējās Latvijas attīstību.
"Vienošanās projekts ar Eiropas Komisiju (EK) paredz monocentrisku Latvijas attīstību - tas ir, ka Latvija attīstās praktiski Rīgā," iepriekš preses konferencē norādīja Ventspils mērs. Tas ir pilnīgā pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, kuri paredz Latvijas policentrisku attīstību.
Iepazīstoties ar naudas tērēšanas virzienu plānu, esot skaidri redzams, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārējās pašvaldības Eiropas struktūrfondu naudu saņems vismaz sešas reizes mazākā apmērā nekā Rīga.
"Tad ir skaidrs, ka šī atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju būtiski palielināsies, un uz 2020.gadu var gaidīt, ka pārējā Latvija, izņemot Rīgu, būs lielā mērā pamesta teritorija," uz bīstamu tendenci iepriekš norādīja Lembergs.
"Mēs, visas pārējās pašvaldības, uzskatām, ka Rīgai nekas nav jāņem nost, bet jāliek klāt papildus divi miljardi eiro pārējās Latvijas attīstībai. Šī nauda ir noņemama, pirmkārt, no aktivitātes CO2 [izmešu] samazināšanai, jo Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kura vairāk absorbē CO2 nekā saražo. Tātad mums ir pozitīva bilance. Latvija ir Eiropas plaušas. Līdz ar to Latvijai šai virzienā nauda nav jātērē vispār," savu viedokli pauda Lembergs.