Augstās Eiropas Savienības amatpersonas, apsveicot Latviju ar iekļaušanos eirozonā jeb, kā izteicās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropas kodola valstu saimē, uzsvēra Latvijas izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu. Taču drīzu dzīves līmeņa paaugstināšanos gan nesolīja.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pagājušās nedēļas nogalē bija ieradušies Rīgā, lai personiski sveiktu Latviju ar iestāšanos eirozonā. «Latvijas sekmīga pievienošanās Eiropas kodolam ir notikusi, pateicoties valsts iestāžu un iedzīvotāju intensīvajam darbam. Un es viņu priekšā gribētu noņemt cepuri,» emocionāli izteicas Ž. M. Barrozu. Abas augstākās ES amatpersonas uzslavēja arī Latvijas premjera Valda Dombrovska apņēmību un ticību eiro ieviešanai pat ļoti grūtos brīžos. «Latvijas pievienošanās eirozonai lielā mērā ir Valda Dombrovska centienu rezultāts,» neslēpa Ž. M. Barrozu.
Gan ES augstās amatpersonas, gan arī V. Dombrovskis vairākkārt uzsvēra Latvijas ieguvumus, pievienojoties eirozonas saimei – gan politiskus, gan ekonomiskus, piemēram, investīciju piesaisti, izdevīgāku eksportu, ērtāku ceļošanu un cenu salīdzināšanu.
Tomēr uz preses konferencē uzdoto jautājumu par to, kad algas un dzīves līmenis Latvijā līdzināsies citu eirozonas valstu līmenim, Ž. M. Barrozu atbilde neskanēja daudzsološi. «Protams, atšķirības starp eirozonas valstīm pastāv, un neviens nav solījis brīnumus. Arī ASV ir vērojama šāda atšķirība, piemēram, starp bagātajiem štatiem un Alabamu. Tomēr Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis pamazām pievelkas vecajām dalībvalstīm,» teica Ž. M. Barrozu.
Arī V. Dombrovskis svinībās par godu eiro ieviešanai uzsvēra, ka līdzīgi kā lats, arī eiro pats par sevi nenodrošinās valsts labklājību. «Mana dziļa pārliecība ir, ka ceļš uz visas Eiropas un katras tās dalībvalsts labklājību ved caur atbildīgu fiskālo politiku un valstu konkurētspēju. Jāuzsver, ka, tāpat kā Eiropas Savienība, arī eirozona ir valstu saime, kurā tiek arvien stingrāk un precīzāk definēti sadarbības noteikumi. Tomēr gala rezultātā katrai valstij pašai ir jānes atbildība par šo noteikumu ievērošanu un to, cik lielā mērā tā spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajā saimē,» sacīja V. Dombrovskis.
Bez priekšrocībām, ko sniedz atrašanās eirozonā, ne mazāk svarīga, pēc V. Dombrovska domām, ir stabilitāte un drošības sajūta, jo Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai vajadzēs mazāk uztraukties par finanšu tirgu untumiem un īpatnībām, kas satricinājumu brīžos mazās valstis ar mazām valūtām atstāj aiz borta. «To mēs skaidri atceramies no bēdīgās 2008. gada pieredzes,» atgādināja V. Dombrovskis.
Latvijas cīņu par izdzīvošanu krīzes laikā atceras arī Ž. M. Barrozu, kurš izteicās, ka Latvija ir izcils piemērs, kā iziet no krīzes un sasniegt vēl labākus rādītājus nekā pirms tās. Citām valstīm no Latvijas vajadzētu mācīties.
«Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja vissmagāko ekonomisko krīzi ES, tādējādi arī priekšnosacījumi izaugsmes atjaunošanai mums bija vissmagākie. Tomēr mēs bijām vieni no pirmajiem, kas spēja sabalansēt ekonomiku un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai. Piecos gados kopš krīzes smagākā posma no valsts ar lielāko budžeta deficītu un bez pieejas finanšu tirgiem esam kļuvuši par eirozonas paraugu – vienu no nedaudzām valstīm, kas pilnībā izpilda Māstrihtas kritērijus, vienlaikus jau trīs gadus esot starp visstraujāk augošajām ES ekonomikām. Ja, pārvarot dziļu ekonomisku krīzi, spējam kļūt par valsti, kuru apbrīno visā Eiropas Savienībā, tad mēs spējam jebko,» optimistiski teica V. Dombrovskis.