Drošības policija izbeigusi kriminālprocesu par Rubika izteikumiem par 1949.gada represijām

Drošības policija (DP) 3.janvārī nolēmusi izbeigt kriminālprocesu par Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līdera eiroparlamentārieša Alfrēda Rubika publiskajiem izteikumiem par 1949.gada represijām, informē DP.

Kā ziņots, kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma panta par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Pērn maijā DP par apvienību "Saskaņas centrs" veidojošās LSP līdera Rubika izteikumiem sāka pārbaudi pēc tam, kad no Ģenerālprokuratūras saņēma Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētnieka Mārtiņa Kaprāna iesniegumu.

Kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja DP, neraugoties uz to, ka šie izteikumi ir vērtējami kā provokatīvi, spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka, lai nodarījumu varētu kvalificēt atbilstoši minētajam Krimināllikuma pantam, ir jākonstatē sekojošas pazīmes: objektīvā puse - šajā gadījumā vainīgās personas darbības - un subjektīvā puse - šajā gadījumā vainīgās personas motīvs un mērķis.

Tādējādi bija jāiegūst pierādījumi, kas apstiprinātu to, ka persona savā darbībā ir rīkojusies apzināti un tās mērķis bija attaisnot noziegumus pret cilvēci. Pērn 1.maijā LNT ziņu sižetā sniegtajā intervijā Rubiks pauda uzskatu, ka 1949.gada deportācijas "nevar vērtēt viennozīmīgi", taču neapgalvoja, ka tās bija leģitīmas. Līdz ar to, lai gan Rubika izteikumi neatbilst vēsturiskajiem faktiem, tie nepārkāpj vārda brīvības robežu, kā to vairākkārtīgi ir norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, norāda DP.

DP arī atzīmē, ka vārda brīvība ietver arī tiesības individuāli traktēt vēstures notikumus, pat gadījumā, ja secinājumi var izrādīties kļūdaini vai vēstures faktiem neatbilstoši, ja vien tas nav pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, DP konstatēja, ka Rubika izteikumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva, un 3.janvārī pieņēma lēmumu par minētā kriminālprocesa izbeigšanu.

Jau ziņots, ka laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš rakstīja, ka pērn 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks. "Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," ziņu sižetā klāstījis Rubiks.

Sociālās atmiņas pētnieks komunikācijas zinātņu doktors Kaprāns laikrakstam atgādinājis, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci.

Pats Rubiks no saviem vārdiem neatkāpjas un uzskata, ka neko nav pārkāpis. "Deportācijas neveica kāds no meža iznākušais, bet gan tā laika oficiālās iestādes, balstoties uz likumiem," telefonsarunā laikrakstam teica eirodeputāts. Viņaprāt, uz tā laika notikumiem esot jāskatās tā laika acīm, nevis no šodienas skatpunkta.

1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.