Saeima groza likumus "Par valsts noslēpumu" un Valsts drošības iestāžu likumu

Saeima šodien kā steidzamus otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" un Valsts drošības iestāžu likumā.

Likums "Par valsts noslēpumu" tiek papildināts ar normu, kas noteic, ka militārās izlūkošanas un drošības dienests kā Latvijas Republikas Nacionālā signālu izlūkošanas iestāde veic un kontrolē signālu izlūkošanas informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

Kopš iestāšanās NATO Latvijas Republikai ir saistošas NATO noteiktās prasības par nacionālās signālu izlūkošanas iestādes izveidošanu. Tādēļ ir nepieciešams nacionālajā likumdošanā ietvert signālu izlūkošanas jēdzienu un ieviest noteikumus, kas reglamentētu nacionālās signālu izlūkošanas iestādes darbību, informācijas aizsardzību un apmaiņu.

Atbilstoši NATO prasībām nacionālā drošības iestāde (Satversmes aizsardzības birojs) nedrīkst vienlaikus būt nacionālā signālu izlūkošanas iestāde, tādēļ par šo iestādi tiek noteikts Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas ir vienīgā institūcija Latvijas Republikā, kura veic signālu izlūkošanu.

Šajā sakarā ir izdarīti grozījumi arī Valsts drošības iestāžu likumā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais