Kažociņš atkāpsies no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, aģentūrai LETA apstiprināja komisijas locekle Inese Voika.

Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Tajā Kažociņš norāda, ka Latvijā šāda rakstura sabiedriska komisija tiek veidota pirmo reizi, līdz ar to normatīvajos aktos nav nostiprināts process, kā izveidot neatkarīgu, publisku komisiju, lai izvērtētu nelaimes gadījumus. Viņš atzīst, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas veidošanas procesā tika pieļautas komunikācijas kļūdas starp iesaistītajām pusēm, kas sabiedrībā radīja šaubas par komisijas patiesajiem mērķiem.

"Tāpat vēlos atzīt, ka pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausīja cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, es priekšlaicīgi uzrakstīju vēstuli, ar kuru vēlējos pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Vēstulē tika izmantoti nepārbaudīti fakti, par ko personīgi uzņemos pilnu atbildību," uzsver Kažociņš.

Viņš arī pauž, ka iepriekšminētā rezultātā ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu.

"Atvainojos visiem, kuri ir nepamatoti aizvainoti šīs vēstules dēļ. Uzskatu, ka bez sabiedrības atbalsta darbs komisijā man vairs nav iespējams. Tādēļ vēlos Jūs informēt, ka atkāpjos no komisijas priekšsēdētāja amata, lai komisija varētu turpināt darbu," teikts vēstulē.

Noslēgumā Kažociņš izsaka līdzjūtību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem, apliecina cieņu palīdzības sniedzējiem un novēl komisijai veiksmi turpmākajā darbā.

Voika aģentūrai LETA pauda viedokli, ka līdz ar Kažociņa atkāpšanos komisijas darbs ir jāaptur un "jārestartē", lai definētu mērķus un uzdevumus, kā komisijai turpmāk darboties. Viņa arī uzskata, ka par komisijas veidošanu atbildīgais šobrīd ir premjers Valdis Dombrovskis (V).

"Es domāju, ka tā ir ļoti laba iespēja apturēt komisijas darbu un to "restartēt", kā to prasījusi sabiedrība. Es domāju, ka Dombrovskim jāpasaka, ka viņš nevar veidot sabiedrisku komisiju, bet var veidot publisku komisiju. Viņš joprojām ir tā procesa turētājs. Sabiedrībai, kas pauž savu attieksmi sociālajos tīklos, tagad ir iespēja praktiskām pilsoniskām aktivitātēm, proti, doties pie premjera un piedāvāt savus priekšlikumus. Es domāju, ka Dombrovskim jārīko plaša apspriešana, lai gan situācija ir sarežģīta, jo premjers ir demisionējis un nav zināms, kurš būs viņa vietā. Tagad nav jātaisa komisija, tagad ir jāsaprot, kā tai strādāt - tagad mēs beidzot esam visi uzdevuši šo jautājumu, ko tas nozīmē, un kārtīgi jāsagatavo tāme.

Voika gan skaidri neatbildēja, vai sevi saredz turpmāk šajā komisijā. "Šobrīd svarīgākais ir, ka nav jārunā par personālijām, bet jāiepauzē, jāuzbūvē skaidri komisijas mērķi, uzdevumi un struktūra, un šobrīd tas ir premjera rokās. Es domāju, ka šajā procesā jāiesaista tie, kuriem bijis viedoklis šajā procesā pēdējā laikā," piebilda Voika.

Kažociņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Jau ziņots, ka iepriekš izstrādātā komisijas izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par komisijas izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu. Komisija šonedēļ bija saņēmusi sabiedrības kritiku par tās mērķiem un izdevumiem. Par sākotnējo izdevumu tāmi bija sašutusi kustība "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!" un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems, kuri aicināja komisijai izteikt neuzticību. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ paudis, ka viņam nav skaidri saprotams sabiedriskās komisijas darbības virziens.

Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī ''Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika, kura gan šonedēļ pārtraukusi pildīt "Delnas" padomes priekšsēdētājas pienākumus.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.